3. novembrī klajā nāk Nacionālās ierakstu kompānijas “SKANi” izdotais komponistes Lūcijas Garūtas (1902–1977) kordziesmu albums "Ābele", ko ieskaņojis Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava. Albums tapis pētījuma un pirmreizēja a cappella kordziesmu kataloga izveides rezultātā, apkopojot publiski pieejamo un privāto kolekciju materiālus. Albumā iekļautas gan pazīstamākās L. Garūtas a cappella kordziesmas, gan vairāku līdz šim neizdotu skaņdarbu pirmreizējie ieskaņojumi.

Nedēļu iepriekš, 27. oktobrī, Francijas pilsētas Aviņonjonas opernamā Aviņjonas Nacionālais orķestris ar pianistu Davidu Kadušu un diriģenti Deboru Valdmani atskaņoja Lūcijas Garūtas Klavierkoncertu. Notikumā klāt bija LMIC pārstāve un L. Garūtas kormūzikas pētniece Kristiāna Vaickovska un Lūcijas Garūtas fonda vadītājs Patriks Zvaigzne.

Sarunā - par Lūcijas Garūtas mūzikas atpazīstamību Latvijā un pasaulē, atklājumiem un atradumiem viņas kormūzikā, jauno ieskaņojumu, kā arī starptautisko interesi par Klavierkoncertu, kura atskaņojumi tuvā nākotnē gaidāmi arī citviet pasaulē.


Kristiāna Vaickovska par darbu pie kormūzikas albuma: "Šobrīd rakstu disertāciju par latviešu kormūziku, un Lūcija Garūta ir ļoti nozīmīga daļa no šī mantojuma. Patiesībā bija ļoti daudz atklājumu.

Es nevarētu teikt, ka esmu atklājusi kaut ko jaunu, jo viss kaut kur jau ir bijis, vienkārši nav bijis aktuāls, aktualizēts un kaut kādā veidā apkopots, sakārtots un arī ieskaņots. Jāsaka, ka viss notiek īstajā brīdī, īstajā laikā un satiekas īstie cilvēki.

Viss notika pēdējo divu gadu laikā, kad bija aktuāls Lūcijas Garūtas kormūzikas mantojums. Tad es uzrunāju Patriku Zvaigzni, kurš bija ļoti atsaucīgs. Tas sakrita ar laiku, kad sāku strādāt Latvijas Mūzikas informācijas centrā. Paldies par atbalstu arī tā vadītājam Egīlam Šēferam. Tad, kad ir stipra komanda, to visu ir diezgan viegli risināt, jo bez liela komandas darba tas ir ļoti sarežģīti un laikietilpīgi. Mums ir daudz sadarbības partneru. Paldies arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un atsaucīgajām darbiniecēm, kas daudz palīdzēja. Tāpat jāmin Uģis Meņģelis, kurš ir saistīts ar Lūcijas Garūtas fondu. Viņš palīdzēja transkribēt notis. Paldies Sigvardam Kļavam, ka viņš atsaucās manai idejai par dziesmu ierakstu.  Man bija liela motivācija turpināt šos meklējumus. Jāsaka, ka ar šo viss kordarbu mantojums vēl nav apgūts. Pieļauju, ka pēc kāda laika varētu iznākt vēl kāds kormūzikas albums."

Patriks Zvaigzne par Lūcijas Garūtas mājaslapu: "Mājaslapa ir atjaunota, un mūsu galvenais fokuss šobrīd ir sasniegt ārpasauli. Mēs fokusējamies uz angļu valodu.

Šobrīd aktīvi apzinām visus rakstus, ierakstus, visa veida informāciju, kas par Garūtu ir pieejama latviešu valodā, un to pārtulkojam un darām pieejamu.

Jāapzina arī visas personības, kas ar viņu saistītas, jo ir sajūta, ka Garūta savus darbus rakstījusi ar veltījuma sajūtu. Mana mamma (Lūcijas Garūtas fonda kādreizējā vadītāja Daina Pormale) Garūtu pazina, un viņa vēlējās, lai viņa tālāk nestu viņas darbu. Es Garūtu izjūtu ar stāstiem par viņu, ko es dzirdu no cilvēkiem apkārt."

Ilze Medne: Kāds ir sākums stāstam par franču mūziķu interesi par Lūcijas Garūtas klavierkoncertu?

Kristiāna Vaickovska: Ļoti simboliski, ka tas notiek tieši Francijā, jo Garūta kādu laiku 20. gados ir studējusi Parīzē. Tas gan nebija galvenais iemesls viņu interesei. Lielākais prieks ir, ka galvenā motivācija bija pati mūzika. Ka mūzika ir skaista, nevis tikai stāsts par autoru. Stāsts gan, protams, arī bija nonācis arī līdz orķestrim un diriģentei.

Man tā šķiet ļoti liela vērtība mūsdienās, ka tieši mūzika runā pati par sevi.

Viss sākās 2017. gadā ar Reiņa Zariņa un Liepājas Simfoniskā orķestra ierakstu Lūcijas Garūtas klavierkoncertam. Varam redzēt, cik īstenībā garš var būt process, līdz redzam un jūtam augļus. Tāpēc ieraksti ir ārkārtīgi svarīgi, jo tā ir kā vizītkarte. Citā veidā mēs nevaram reprezentēt Latvijā radīto mūziku. Visbiežāk Latvijas Mūzikas informācijas centrā saņemam jautājumu - „Esmu dzirdējis ierakstu, kur varu atrast notis?”. Un tā ir mūsu realitāte, ka bieži vien šīs notis ir, bet tādā stāvoklī, ka tās nav mūsdienu atskaņojumiem piemērotas. Tad man un Egīlam Šēferam bija skaidrs, ka jārīkojas, jo ir pieprasījums, un tas nebija pirmais. Saņēmām vēstuli no Aviņjonas, paralēli arī no Francijas institūta, kas pēta sievietes komponistes pasaulē. Tad līdzās bija arī šis stāsts par Garūtas saistību ar Franciju. Bija arī pieprasījums pēc notīm no Kanādas, un tad mēs ļoti raiti sākam darbu pie nošu sakārtošanas un to paveicām.

Tātad Mūzikas informācijas centrs izdeva partitūru ar visām balsīm?

Jā. Mūsu ideālais mērķis būtu ar laiku to visu sakārtot, lai visiem būtu pieejamas notis, veikalā nopērkamās, kā arī visa mūzika, ko Garūta ir sacerējusi. Patriks veļas, lai būtu arī kāda grāmata par Lūciju Garūtu. Bet 27. oktobrī Francijā, Aviņonā, Aviņonas Nacionālais orķestris ar galveno diriģenti Deboru Valdmani un franču pianistu Davidu Kadušu atskaņoja Lūcijas Garūtas Klavierkoncertu, un tas ir tikai sākums. Pianists ir spēlējis arī Garūtas prelūdijas un ļoti, ļoti jūsmo par kantāti „Dievs, tava zeme deg”.