17. decembrī Ventspils koncertzālē "Latvija" notiekošajā "Eiroradio Ziemassvētku" koncertā dzirdēsim divus spožus latviešu taustiņinstrumentālistus - ērģelnieci Lieni Andretu Kalnciemu un pianistu Daumantu Liepiņu. Sarunā ar "Klasiku" mūziķi stāsta par savu Ziemassvētku izjūtu, koncertā gaidāmo mūziku (Daumantam gaidāms Riharda Dubras jaundarba pirmatskaņotāja gods, bet Liene Andreta spēlēs Georga Frīdriha Hendeļa un Alfrēda Kalniņa opusus), kā arī savām pašreizējām gaitām un pieturvietām pasaulē: Daumantam tā ir Spānija, bet Lienei Andretai - Vācija.

Koncertā piedalīsies Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē. Programmā – Georga Frīdriha Hendeļa Koncerts ērģelēm un kamerorķestrim op. 4 Nr. 6, Alfrēda Kalniņa "Ziemassvētku šūpuļdziesma" ērģelēm solo, Franča Lista "Trīs gudro maršs" un "Iededzot Ziemassvētku eglīti" no klavieru cikla "Ziemassvētku eglīte", Georga Frīdriha Hendeļa Concerto grosso no oratorijas "Aleksandra svētki" orķestrim un  Riharda  Dubras jaundarbs Concertino di Natale (Ziemassvētku končertino) klavierēm un kamerorķestrim.

Daumants Liepiņš: Skaņdarbi, ko spēlēšu solo, būs divas daļas no Franča Lista cikla “Ziemassvētku eglīte”. Tā ir Ziemassvētku laika mūzika, kas nav "nospēlēta", tā neskan bieži un tajā nav klišeju. Domāju, lielākajai daļai klausītāju tie būs iepriekš nedzirdēti opusi. Šajos darbos šķiet, ka

Lists eksperimentē ar teju vai impresionisma estētiku un veido tos ar minimālistiskiem līdzekļiem. Pianistiski tie nav viegli, jo nošu ir maz un tajās ir jāieliek šis Ziemassvētku stāsts, kas ir ļoti dziļš. Tas jāsavieno kopā. Šie divi skaņdarbiņi varbūt ārēji izklausīsies mazliet vienkārši, tomēr uzdevums ir diezgan liels.

Liene Andreta Kalnciema: Man tā būs debija koncertzālē "Latvija". Godīgi sakot, ļoti gaidu šo satikšanos gan ar Eiroradio publiku, gan ar pašu instrumentu. Šobrīd Latvijā šīs ir vienīgās stabuļērģeles koncertzālē, līdz ar to tas būs ļoti aizraujošs piedzīvojums. Sagatavošanās darbi man kā ērģelniekam prasa ierasties ātrāk koncertvietā, iepazīties ar instrumentu, izveidot reģistrācijas, mēģināt iztēloties, kā tas būs saspēlē ar orķestri. Mēs jau iepriekš veltām šo laiku un būšanu konkrētā vietā un telpā, un tas prasa zināmu atbildību.

Tas vienmēr ir kā tāds eksperiments, jo tad, kad viss kolektīvs satiekas īstajā vietā un īstajā mirklī, tad arī rodas īstais skanējums un īstā sajūta.


Cik lielu virtuozitāti no pieprasa Hendeļa koncerts ērģelēm un kamerorķestrim?

LAK: Hendeļa laikā šis bija spožs koncertskaņdarbs, kas arī prasa zināmu virtuozitāti. Kā zinām, Hendelis pats šos ērģeļkoncertus ir atskaņojis.

Šo esot pamanījies nospēlēt pat 25 reizes savas dzīves laikā!

LAK: Es domāju, ka viņš noteikti savā laikā bija atzīts par virtuozu gan kā komponists, gan kā ērģelnieks.

Daumant, par mūziku, kas būs jāpirmatskaņo tev - gan svētku, gan papildu atbildības mirklis. Riharda Dubras Concertino di Natale - cik šī mūzika tev rada izaicinājumu un cik vienkārši draudzīga aicinājuma izjūtu?

DL: Vēl jau nezinu, kā viss skanēs. Piektdien būs pirmais mēģinājums ar Sinfonietta Rīga. Šobrīd ir daudz, daudz nezināmo. Sanāksim kopā ar orķestri, kopā ar komponistu un tad arī dzirdēsim. Es domāju, ka tajā brīdī arī skaņdarbs pa īstam taps. Šobrīd man ir partitūra, sava partija. Priekšstats par to, kā tas varētu skanēt, protams, ir, bet ir jānonāk līdz mēģinājumu procesam un tikai tad var redzēt kopskatu. Vienīgais, ko šobrīd varu par skaņdarbu spriest, ir ka tas ir ļoti, ļoti, tā teikt, ziemassvētīgs skaņdarbs - tur ir gaišums, ir nostaļģiska atcerēšanās, tur ir stāsts. Es tur redzu ļoti daudz zvaigžņu un visu, kas saistīts ar Ziemassvētku nakti. Tas viss tur iekšā ir. Kā mēs to izstāstīsim, tas būs no mums, interpretiem, atkarīgs.