Svētdien, 19. aprīlī, Melngalvju namā uz svētku koncertu aicina kamerorķestris Davinspiro Camerata, kopā muzicēšanai pulcinot tuvākos muzikālos domubiedrus, kas sadarbojušies ar mūziķiem četru pastāvēšanas gadu laikā. Skanēs F. Šūberta, S. Taņejeva, O. Mustonena un A. Pjacollas mūzika, kā arī Georga Pelēča un Artura Maskata kompozīcijas.

Sarunā ar vijolnieku Daniilu Bulajevu - par orķestra tapšanu, mūziķu motivāciju un mainību, strādājot orķestrī, kas nav ne valsts, ne kādas organizācijas finansēts projekts. Uzzinām par programmām un aizvadītajiem koncertiem, - skaņdarbu pūrs uzkrāts jau visai cienījams, no kā var izraudzīties svinīgu svētku programmu arī dzimšanas dienas koncertam, kā arī pieskārāmies jaunās sezonas lielajam notikumam septembrī, kad kamerorķestris Davinspiro Camerata ir uzaicināts koncertēt Vīnes Musikverein zālē. 

Daniils Bulajevs: Davinspiro Camerata izveidojās 2022. gada aprīlī, kad nospēlējām pirmos divus debijas koncertus - mazāku Babītes mūzikas skolā un jau lielāku Lielajā ģildē. (..) Veidojot šo koncertu, mums bija strīdi, jo mums paliek četri gadi, bet sāksies piektā sezona, jo pirmajā gadā mums vienkārši tādas koncertsezonas nebija. Jā, otrajā pastāvēšanas gadā mums arī it kā nebija sezonas, bet bija Latvijas tūre un koncertu jau bija vairāk. Pēc koncertsezonām skatoties, pirmo oficiālo sezonu mēs izsludinājām tikai 2025. gada rudenī, un tagad iet pavasara sezona. Bet tomēr ir četri gadi, sākas piektais. Runājot ar kolēģiem, nonācām pie viedokļa, ka to pat nepamanījām, jo

četri gadi tomēr ir liels periods - varbūt ne cilvēkan, bet kādai struktūrai vai ansamblim, kā tas ir mūsu gadījumā. Liels prieks, ka četru gadu laikā izdevies pilnveidoties, augt kvalitātes ziņā un repertuāra meklējumos, un arī izdevies diezgan daudz ko sasniegt,

lai gan neesam valsts struktūra vai kādas organizācijas finansēts projekts. Saliekot visus faktus kopā, bija diezgan patīkami saprast, ka orķestris aug, orķestris attīstās, ka orķestrim jau ir panākumi gan Latvijā, gan ārzemēs un ka panākumi mūs gaida arī šogad, ceram, ka arī nākamgad, ka tas viss turpinās, dzīvo, un ka mums izdevies ieiet Latvijas mūzikas vidē un palikt pamanāmākiem ar katru gadu.

Jūsu orķestrī muzicē ļoti daudz jaunu cilvēku, un arī jūsu sakne un pamats, šķiet, nāk no Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas, tamdēļ, visticamāk, ir ļoti grūti jauniem cilvēkiem noturēties kopā, jo katram ir savi plāni - varbūt kādam ir vēlme pēc solo karjeras vai kāda kameransambļa. Cik cilvēku arvien ir orķestrī no pirmās mēģinājumu dienas? Cik liela mainība ir bijusi šajā periodā?

Protams, kāds nāk, kāds iet, bez tā nevar iztikt, it īpaši, ja ansamblis vai orķestris nav ar algām vai kādu citu finansiālo stabilitāti, bet priecē tas, ka no cilvēkiem, kuri bija pirmajā koncertā - mēs bijām 11 cilvēki orķestra sastāvā -, 8 cilvēki ir palikuši orķestrī. 2022. gadā, mūsu pirmajā pastāvēšanas gadā, uz otro koncertu, kas bija vasarā Dzintaru koncertzālē, mēs jau bijām 16 vai 18.

Pirmajos koncertos domājām, cik cilvēku varētu būt sastāvā, kas būtu piemērots un vislabākais mums - 14, 16 vai tomēr lielāks orķestris ar 22, 23 mūziķiem?

Pēc pāris koncertiem sapratām, ka pārsvarā, protams, tas ir atkarīgs no koncerta, no programmas, no koncertorganizatoru iespējām, bet mēs palikām pie 16 cilvēku sastāva, un no tiem 16 cilvēkiem pamata sastāvs, galvenie cilvēki - koncertmeistari un orķestra solisti - ir jau no paša pirmā koncerta, kuri arī muzicē kopā ar mani kamermūzikas koncertos - stīgu sekstetos, septetos, oktetos, vai kamermūzikā ar klavierēm, kad pievienojas citi kolēģi. Svarīgās personas paliek, vismaz man neviens nav teicis, ka ir domas pamest mūsu draudzīgo kolektīvu vai mazāk piedalīties, un par to ir liels prieks.