Nacionālā mūzikas ierakstu kompānija "Skani" 18. jūnijā klajā laidīs Imanta Zemzara klaviermūzikas albumu "Kāda cita Ceļiniekfantāzija", ko ieskaņojusi pianiste Diāna Zandberga. Albuma atvēršanas koncerts notiks tiešsaistē 18. jūnijā plkst. 18.00 Dubultu Digitālajā koncertzālē, bet "Klasikā" ar pianisti tiekamies jau šobrīd.

Liene Jakovļeva: Kāda bijusi jūsu satikšanās ar komponistu, šīgada jubilāru Imantu Zemzari?

Diāna Zandberga: Imantu Zemzari atceros jau no bērnības, kad mēs pirmajās klasēs Jurjānskolā bijām vienā grupā ar Andri Dzenīti. Skolotāja Marina Gribinčika, mūsu brīnišķīgā komponiste, mums stāstīja par laikmetīgo mūziku - par Pēteri Vasku, par Alfrēdu Šnitki un tostarp arī par Imantu Zemzari. Un tas man palicis neizdzēšamā atmiņā.

Pēc tam es ļoti labi atceros Imantu Zemzari, kad viņš atnāca uz manu pirmo solokoncertu Lielās ģildes Minsteres zālē un uzrakstīja pirmo recenziju manā mūžā - paldies Dievam, ka tā bija laba!

Un pēc tam pavisam personīgi viņš mani uzrunāja 2017. gada beigās, iedeva daļu no Raiņa motīviem, kurus es pirmatskaņošu pilnā sastāvā visus četrus - toreiz bija trīs. Un tad pamazām viņš man sāka spēlēt priekšā un dot arvien vairāk manuskriptus, un mani tas uzrunāja tik personīgi...

Varu godīgi teikt, ka pēc mūsu tikšanās reizēm, kad Imants vairākas stundas man spēlēja priekšā savu mūziku, nākamajā dienā vienmēr biju ar augstu temperatūru, jo mani tas tik stipri iedvesmoja...

Bija skaņdarbi, kas mani pat satrieca, man likās, ka es tos jau pazīstu, vienmēr esmu pazinusi, un tagad, kad spēlēju priekšā saviem studentiem tās pašas "Baltās naktis", kas veltītas brīnišķīgajam saulgriežu laikam, studenti man teikuši - jā, mēs šo mūziku zinām, tā ir brīnišķīga, liekas, ka tā mūsos bijusi vienmēr. Un tas arī ir tas iemesls, kādēļ mani tik ļoti uzrunā Imanta Zemzara mūzika. Ir sajūta, ka Imanta mūzika manī ir skanējusi vienmēr.

Tad jājautā, cik augsta bija temperatūra tad, kad jūs šo albumu rakstījāt? Tas notika Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, vai ne?

Jā, tur mums gāja diezgan ekstrēmi, jo pēdējā ierakstu sesija notika visaukstākajā naktī šajā ziemā - tad, kad bija vairāk nekā 20 grādu auksts... Kaut kas sagāja šķērsām gan ar elektroniku, gan vadiem, arī flīģeli visu laiku vajadzēja saskaņot pēc temperatūras lielās gradāciju maiņas. Pēdējais ieraksts, man likās, bija 12 stundu garumā.

Vairāk un plašāk - ierakstā.