Pirmdien, 22. maijā, plkst. 18.00 Latvijas Radio 1. studijā ar programmu "Slāvu tautu dziedājumi" viesosies dziedātāji Ansis Bētiņš un Artūrs Čukurs, kuri vokālajā duetā apvienojušies pagājušajā gadā.

Koncerta dienā ar abiem dziedātājiem tikās Inga Žilinska, izvaicājot par satikšanos un dueta tapšanu, kas dabiski izaugusi no draudzības un mūzikas klausīšanās. Pievērsās idejai par slāvu mūziku, kas īpaši uzrunā, dodot spēka un miera impulsus. Dueta interešu lokā ir gan dienvidslāvu, gan austrumslāvu melodijas, īpašu akcentu liekot uz Ukrainas mūziku, kas pēc puišu teiktā vēl maz iepazīta, jo dažādos reģionos ir ļoti atšķirīga. Programma izkārtota kā muzikāls ceļojums bez noteikti virzīta dramaturģiskā izklāsta, lai gan sava veida dramaturģisko attīstību dziesmas iezīmē. Saturiski tās stāsta gan par mīlestību un vientulību, gan arī par ilgām, skumjām un karu. Starp dziesmām iecerētas Ernesta Vilsona komponētas instrumentālas intermēdijas vijolei un altam, ko atskaņos Agnese Kanniņa un Ivars Brīnums. Kā arī abi mūziķi dažām dziesmām veidos instrumentālas improvizācijas. Koncertu vadīs Inga Saksone.

AČ: Esam pazīstami vairāk kā desmit gadus, mēs kopā dziedājām korī „Kamēr…” Ansis bija mans kora krusttēvs. Mūsu draudzība sākās ar to, ka mēs vienkārši klausījāmies mūziku un par to runājām

AB: Un tā bija krievu pareizticīgā mūzika, kas man tobrīd bija ļoti tuva. Caur šo mūziku un dažādiem dziedājumiem mūsu draudzība ir augusi un te mēs tagad esam. Šīs programmas pirmsākumi meklējami kādus četrus gadus atpakaļ.

AČ: Mūzikas klausīšanās reizēs sākām klausīties arī dažādus dziedājumu un tautasdziesmas, tās mums sagādāja prieku. Tad mums sagādāja prieku arī iemācīties tās nodziedāt, un izrādījās, ka tas sagādā prieku arī citiem.

Bet kāpēc esat izvēlējušies tieši slāvu mūziku? Kas šajā skanējumā, melosā ir tāds, kas uzrunā, kas saistīja jūsu uzmanību?

AB: Man šī mūzika rada ļoti lielu mieru, bet reizē arī spēku. Pirms šīs sarunas biju satraucies un Artūrs teica, ka šādos brīžos līdz dziedāšana, tā nomierina. Jāsaka, ka vienmēr, kad, kopā dziedot, atveram savas balsis, tad uztraukums pazūd un ir sajūta, ka tas spēks un mūzikas virzība tevi vienkārši aiznes un es pazūdu pats no saviem aizspriedumiem, no iekšējā nemiera, un tas rada lielu gandarījumu un spēku.

Kas slēpjas zem šīem vārdiem ‘slāvu dziesmas’. Ir skaidrs, ka tās nav tikai vienas tautas melodijas.

AČ: Tās ir dažādu tautu dažādas melodijas. Gan tepat tuvākas austrumslāvu, esam arī meklējuši dienvidslāvu melodijas, mums ir arī senāki garīgie dziedājumi.

AB: No Ukrainas16. / 17. gadsimta skaņdarbi un dienvidslāvu melodijas. Visas tautasdziesmas pārsvarā nāk no laikiem, kad šis Eiropas apgabals bija Osmaņu impērijas ietekmē. To ļoti labi varēs dzirdēt koncertā, kā šī mūzika tiek ornamentēta, kādi melismi parādās, arī izteiktākas burdona tradīcijas parādās.

Esat divi latviešu puiši, studējuši latviešu mūziku, tu, Ansi, studēji arī ķīmiju. Kur gūstat zināšanas, kā pareizi atskaņot šīs slāvu melodijas? Mācāties no ierakstiem vai ir kāds padomdevējs, kurš māca vai vada, kur atrast, kā atrast, kā izrunāt, kā pieiet šiem te materiālam?

AČ: Padomdevēju mums nav bijis. Man nāk prātā, kā kādreiz holkloristi un etnogrāfi brauca pie cilvēkiem, klausījās melodijas un tās pierakstīja. Mēs ceļojām pa internetā pieejamiem resursiem, meklējām dziesmas, tulkojām vārdus un mēģinājām saprast, par ko šīs dziesmas ir. Pirmais impulss ir bijis tieši skanējums, melodija. Mums ir tāds nerakstīts likums, ja kāda dziesma mūs abus tūdaļ uzrunā, tad mēs sakām jā, un melodijas skanējumu pielāgojam divām balsīm.