DDT tapusi izrāde, kas jāklausās un jāskatās, atrodoties horizontālā stāvoklī (drīkst arī iemigt). Inga Tropa ir stāstniece jeb pārcēlāja un runā par sevi. Kāpēc jārunā par sevi? Augstvērtīgā mākslasdarbā, arī teātra izrādē tās radītāji lielā mērā aplūko to, kas pašiem liekas svarīgs, saka Inga. Pandēmijai beidzoties un karam sākoties, iestājies brīdis, kad bija jātaisa izrāde, neslēpjoties aiz citiem tēliem.
Runājam par ceļojumu uz Meksikas džungļiem, slēptām piramīdām, melno čūsku un mērkaķiem, bailēm kā dzinējspēku, kad jāsper izšķirīgs solis, un atmiņām no Aiviekstes krasta, arī par mūziku, ko izrādei radījis Edgars Raginskis, un skaņu, ko veidojis Kārlis Tone, tiek piesaukta telpas ierīkotāja Kate Krolle un gaismu meistars Lauris Johansons. Sarunu inkrustē izrādes audioceliņa fragmenti un Ingas indiāniskā dziedambalss. Pieskaramies atziņai: "Tumsa ir saspiesti gaismas raksti, mācies tos lasīt."

Pirmizrāde - 18. janvārī.