Valsts svētku dienā, 18. novembrī, Rīgas Domā piecu stundu garumā no plkst. 12.00 līdz 17.00 izskanēs latviešu ērģeļmūzika 20 Latvijas profesionālo ērģelnieku un Latvijas solistu izpildījumā.

"Šāda latviešu ērģeļmūzikas diena iecerēta kā Latvijas ērģelnieku veltījums Latvijai dzimšanas dienā, bet domās par Ukrainu, reizē aicinot novērtēt mums doto brīvību, tautas suverenitāti un latviešu kultūras spēku tās iespējās attīstīties un izskanēt brīvi,” usver Rīgas Doma mūzikas direktors Aigars Reinis, ar kuru plašākā sarunā tiekamies "Klasikas" studijā.

Līdzās Latvijas ērģelniekiem latviešu ērģeļmūzikas dienā piedalīsies arī Artis Sīmanis, Aigars Raumanis, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ilze Kirsanova, Artis Stepiņš, Juris Laizāns, Anete Viļuma, Kristiāna Pelše un Madara Behmane. Dienas laikā izskanēs patiesi plašs latviešu komponistu mūzikas klāsts – Alfrēda Kalniņa, Marģera Zariņa Jāņa Ivanova, Imanta Zemzara, Pētera Vaska, Romualda Jermaka, Maijas Einfeldes, Aivara Kalēja, Indras Rišes, Riharda Dubras, Riharda Zaļupes, Andra Vecumnieka, Madaras Pētersones, Leo Lobreva, Dzintras Kurmes-Gedroicas un daudzu citu latviešu komponistu mūzika.

Ieeja pasākumā būs bez maksas, bet saziedotie līdzekļi tiks nodoti Ukrainas atbalstam.

Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Rīgas Doms – tā ir vieta, kur labprāt pulcējas klausītāji, un tā ir arī vieta, kur ērģelnieki tik labprāt sēžas pie grandiozā instrumenta. Tad nu 18. novembrī svētku reize būs pienākusi gan publikai, gan pašiem ērģelniekiem. Ērģeļmūzikas garkoncerts – vienojāmies, ka tieši tā to labāk nosaukt.

Aigars Reinis: Es piekrītu, jā. Šādi koncerti jau ir bijuši – gan Rīgas Domā, gan daudzās citās vietās. Kā mēs

sarunā ar Larisu Bulavu noskaidrojām, pirmais garkoncerts, kas tolaik vēl tika dēvēts par maratonkoncertu, notika jau 1990. gadā, un pēcāk ik pa laikam arī Ērģelnieku ģilde ir rīkojusi šādus koncertus gan dažādu atbalstu vākšanai, gan arī dažādām tēmām. Šoreiz šī garkoncerta jeb ērģeļmūzikas diena Rīgas Domā būs ar devīzi "Latviešu ērģeļmūzika Ukrainai".

Protams, tie pirmkārt būs svētki latviešu ērģeļmūzikai – te izskanēs dažādu paaudžu komponistu mūzika: gan mūsu klasiķi, gan Pēteris Vasks, gan Imants Zemzars, tāpat arī pavisam jaunu komponistu mūzika – piemēram, Andrejs Grīnbergs. Mūzikas palete būs ļoti, ļoti daudzveidīga. Tiešām paldies šiem divdesmit ērģelniekiem, kuri piekrita piedalīties šajā piecu stundu garajā koncertā! Visas dienas garumā varēs nenogurstoši iepazīt latviešu ērģelnieku atšķirīgo spēles stilistiku un reizē arī iepazīt visdažādāko mūziku. Ērģelnieku vidū būs gan mūsu vecmeistari – mūsu Mūzikas akadēmijas profesores Vita Kalnciema un Larisa Bulava, arī Aigars Reinis, bet Oskars Kalniņš, piemēram, pie Doma ērģelēm sēdīsies pirmoreiz. Viņam tāds izaicinājums šajā dienā! Bet runājot par šī koncerta devīzi…

Domājot par mūsu Latvijas brīvību, domājot par to, kā mēs varam šeit radoši darboties un attīstīties, neviļus nāk prātā notiekošais Ukrainā: tad kāpēc šai dienā, domājot par savu brīvību, mēs nevarētu vākt ziedojumus Ukrainas atbalstam tieši šādā veidā, piecu stundu garumā?

Tas nozīmē, ka koncertu apmeklētājiem nav jāpērk biļetes, tā vietā ir viņu ziedojums.

Jā, un šajā dienā katram būs brīnišķīga iespēja izvēlēties, cikos viņš grib atnākt, jo ik pēc piecpadsmit minūtēm būs pauzīte, kurā publika var nomainīties. Var klausīties visas piecas stundas, var ienākt uz brīdi, aiziet pastaigāties, ienākt atpakaļ vai izvēlēties sev tīkamus māksliniekus vai skaņdarbus. Šis koncerts būs katram: arī ģimenēm ar bērniem, kuri ilgi nevar nosēdēt. Pie tam – kā jau tas beidzamajos gados Rīgas Domā notiek, ērģelnieki būs redzami uz ekrāniem baznīcas zālē – varēs redzēt gan ērģelnieku maiņu, gan novērtēt katru ērģelnieku – kā viņš spēlē, kā izskatās, redzēt visu darbību pie ērģelēm ar asistentiem. 

Kā izvēlējāties atskaņotājmāksliniekus? Koncertā piedalīsies divdesmit ērģelnieki, bet tie jau vēl nebūt nav visi. 

Protams, Latvijā ir vairāk nekā divdesmit ērģelnieku – šeit spēlēs tie, kas varēja būt šajā notikumā klāt, jo paralēli Latvijā šajā dienā notiks dažādi citādi koncerti.

Vairāk un plašāk - ierakstā.