Svētdien Nacionālā teātra Aktieru zālē - pirmizrāde radošās komandas kopdarbam "Par tēviem". "Klasika" viesojas izrādes mēģinājumā un tiekas ar režisoru Elmāru Seņkovu, kuram šis darbs nozīmē ļoti personīgas izjūtas: “Mēs esam daudz diskutējuši par to, vai šī izrāde ir veltījums, piemineklis vai pārmetums. Tas ir ļoti individuāli. Man pašam šī izrāde pieņemšana. Tēva pieņemšana. Bet tosts tas nav..."

"Tēma ir ļoti plaša – tur varētu taisīt desmit izrādes pēc kārtas, jo viens tēva stāsts jau ir vesela izrāde, arī biogrāfija katram bija ļoti interesanta, bet sapratu, ka iet tieši biogrāfijas ceļu būtu nepareizi, tāpēc gribēju atrast kādu kopēju sajūtu, kas visam kolektīvam bija līdzīga.

It kā visi tēvi bijuši uz barikādēm, visiem sapņi un mērķi bijuši vienādi, bet vienā brīdī kaut kas noiet greizi – kāds kļūst par ministru, kāds vienkārši pazūd un kļūst par cilvēku, kura vispār nav bijis.

Runājot par tēvu, vienmēr ir grūti tieši dēlam – runāt par citu vīrieti, kas vecāks par viņu. Beigās mums sanāca poētiska kolāža bez naratīva. Cits varētu teikt, tas ir stāsts par vīriešiem. Katram ir kādas asociācijas, fragmentāras bildes - tāpat kā bērnībā: citam tā nebija, citam bija, kādam tēvs ātri gāja bojā, citam tēvs joprojām ir dzīvs, bet kaut kur viņš pazaudējies laikā un telpā. Stāsti ir ļoti dažādi."

Uz skatuves ir slēgtas durvis, kas vēlāk izrādās garāža, slēgta ar trim atslēgām. "Tā ir mana ironija – ka pašiem tēviem ir ļoti grūti runāt. Un viņi arī maz runā – ja runā, tad viņi nerunā par būtisko.

Vīrietim jau vispār ir ļoti grūti runāt atklāti, it sevišķi mūsu paaudzes tēviem. Laiks bijis tāds, ka nepiedien runāt par jūtām.

Šodienas demokrātiskā vide mums māca būt atklātiem, godīgiem, labiem, uzmanīgiem. Mēģinu iztēloties, kāds mans tēvs bija tolaik, kad viņam bija tikpat cik man tagad - protams, viņš manā fantāzijā izliekas vecāks, bet patiesībā viņam bija tikai trīsdesmit četri, un tas laiks, kādā viņam vajadzēja izdzīvot...

Mēs nevaram iztēloties, kā mēs būtu varējuši izdzīvot, ja būtu dzīvojuši padomju laikos, piedzīvojuši Atmodu, kāda būtu mūsu pārliecība, un kā šī pārliecība dalītos."

 

Interviju pilnā apjomā aicinām lasīt šeit!