Gandrīz 40 gadus pēc sakomponēšanas šo sestdien, 8. jūlijā, Tērvetes dabas parkā pasaules pirmizrādi piedzīvos Ādolfa Skultes bērnu opera "Eža kažociņš".

Vairāk par Plūdoņa pasakas iedvesmoto skatuves darbu, kurā būs gan dinamisks sižets, gan klausītāju iesaistīšana, gan spilgta mūzika, rotaļas un dažnedažādi pārsteigumi, stāsta operstudijas "Figaro" mākslinieciskais vadītājs, diriģents Viesturs Gailis un iestudējuma režisors Uģis Brikmanis.

Vai patiesi šī opera nekad nav uzvesta Latvijas Nacionālajā operā? "Jā gan, komponista dzīves laikā šī opera pirmizrādi nepiedzīvoja, un mums patiešām būs pasaules pirmizrāde," atklāj Viesturs Gailis. "Domāju, operā to neuzveda tāpēc, ka bija nepietiekami tehniskie resursi - opera rakstīta ļoti savdabīgi, un arī es operstudijā esmu šīs notis pacilājis un ilgi domājis, kā to varētu uzvest.

Mūzika rakstīta kā filmai vai animācijas filmai - starp dažādajām ainām ir tikai divu vai trīs taktu starpspēle un momentā notiek darbības maiņa. Filmai tas būtu ideāli...

Taču Tērvete ir ļoti pateicīga šādam risinājumam, jo operu var uzvest arī nosacītā vidē. Šogad taisām ļoti interesantu eksperimentu - neizmantosim skatuvi, bet gan pļaviņu, kas beidzas ar nelielu kalnu, kas patiesībā ir mežs, kuram blakus ir ceļš. Viss nepieciešamais, lai varētu uzvest dažādas ainas. Operas interpretācijas kodols - ekoloģijas tēma. Par to, kā cīnīties pret dabas piesārņošanu, par to, kā mācīt bērniem saudzēt dabu - gan augu, gan dzīvnieku valsti. Libreta autors Artūrs Birnsons ir krietni paplašinājis Plūdoņa pasakas sižetu - šeit ir arī pasaule pirms visiem notikumiem: proti, kā jauneklis jeb Tautudēls kļuvis par Ezi. Tur ir ļaunais burvis un viņa kalpi, ir sadursme, kuras rezultātā Tautudēls top par Ezi."

Diriģents arī atklāj, ka uzvedumā tiks iesaistīti arī mazie skatītāji. "Redzēsim, kāda būs bērnu atsaucība - paredzēts, ka operas gaitā viņi kļūs par tās personāžiem... (..) Izrāde būs ļoti dinamiska, raita, ar daudzām dejām un rotaļām, ko veido horeogrāfe Regīna Kaupuža. Tērpi - krāšņi un jauki! Ekoloģiskais akcents - vēršanās pret meža un dabas piesārņošanu - būs spilgti akcentēts."

Vai šīs operas mūzikā viegli atpazīt Ādolfa Skultes rokrakstu? "Zinātāji un speciālisti Skulti varēs atpazīt, lai gan viņš te ļoti centies būt bērnišķīgs, tautisks. Te ir daudz gandrīz latviešu tautasdziesmu melodiju. Viņš tiem laikiem bijis arī ļoti asprātīgs - protams, jāņem vērā, ka opera radusies 1979. gadā."

"Vissvarīgākais šodien bērniem iemācīt, ka mežu nedrīkst piemēslot, jo māksla jau sākas no tīrības, un par tīrību jācīnās ar eža raksturu. Tur bez adatām neiztikt! Burvji un ļaunie spēki ir mūsu pašu radīti," atzīst režisors Uģis Brikmanis.

"Operas sākumā tas būs labi redzams - tautudēli dzer, tad izmet tukšās bundžas mežā... Iesaistīsim bērnus, un tas ir pareizi. Nevis stāstīt vienkārši pasaku - jo arī īsta pasaka jau nekad nav bez jēgas. Pats to izstāsti bērnam, un pats no jauna kaut ko apzinies.

Ekskursijas un tūrisma braucieni jau parasti notiek tur, kur viss sakopts. Bet, kad pastaigā pa mežu sēņojot - kaut tepat Pierīgā, pārņem šausmas! Daudzas kopīgas talkas mums vēl vajadzīgas!

Un tas ir pareizi. Tas viss ir kopā latvietības mentalitātei - daba un mūzika. Mums jātur daba tīra - tad tā skanēs," ir pārliecināts Uģis, kuram vistīkamākais gan Plūdoņa pasakā, gan šajā operā šķiet Eža raksturs.

"Spurains, adatains, tāds pretnītis, aiz kura slēpjas kas ļoti labs. Bērniem viņa raksturu vajadzētu ne tikai sevis sargāšanai, bet saprātīgu lietu darīšanai. Arī Plūdonis to saprata - ka vajag eža raksturu pagriezt pareizā virzienā, lai izdarītu kaut ko par spīti, nevis pret kaut ko."

Sarunas atšifrējums: Ieviņa Ancena