20. maijā Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs 135. koncertsezonu. Par godu šim notikumam skanēs Johannesa Brāmsa Variācijas par Haidna tēmu un Otrais klavierkoncerts ar Vestarda Šimkus solo, bet pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Devītais Liepājas koncerts, ko radījis komponists Juris Karlsons.

Viņš uzskata, ka mēs meklējam savu sākumu jeb, kā daži zinātnieki to dēvē – Dieva dzirksti: "Pasaules gudrie, neskatoties uz tās izpēti, tomēr nevar atbildēt uz jautājumu, no kurienes mēs nākam un kas mēs esam. Pirms dažiem gadiem izlasīju, ka zinātnieki atklājuši jaunu planētas sistēmu – Gliese 581. Un tajā ir viena, kas esot ļoti līdzīga Zemei. Planēta atrodas tā saucamā goldlock joslā – dzīvības joslā.

Šis atklājums man lika aizdomāties par to, cik gan mēs laiku pa laikam esam nesaudzīgi izturējušies pret savu planētu!

Meklējam, kā savā labā varam izmantot Mēness iežus, meklējam ceļu uz Marsu, lai atkal sev sameklētu kaut ko vajadzīgu, meklējam tālas planētas..."

Gliese 581 stāsta par ekoloģiju – par saudzējošu attieksmi pret mūsu planētas dabu, par dvēseles ekoloģiju, par saprāta un mīlestības nozīmi, par mūsu visu nākotni. Komponists to radījis kā brīdinājumu, kā apliecinājumu. Skaņdarba nosaukums atvasināts no jaunatklātās planētas Gliese 581 nosaukuma, savukārt darba intonatīvās uzbūves formula ir kvinta, oktāva, prīma – cipari, kas apzīmē planētu Gliese 581.

"Lai sasniegtu rezultātu, atzīstamu zināšanu līmeni vai izprastu pasauli, vajadzīga viena ļoti būtiska lieta - ticība tam, ko tu dari un ticība ne tikai sev, bet visplašākajā nozīmē. Domāju, ka ļoti svarīgi ir nezaudēt ticību, jo mūs taču neveido tikai molekulas. Dzīvības noslēpums pagaidām nav atklāts, un tas, ka cilvēks savu sākotni meklē kosmosā, sevī un apkārtējā pasaulē liecina par to, ka ticība un zinātne iet vienu ceļu," piemetina Karlsons.

Tāpat komponists atklāj, ka Gliese 581, iespējams, kļūs par viņa pēdējo darbu:

"Mūzika ir filozofija. Mūzikas rakstīšana nav tikai nošu virknēšana. Man vienmēr šķitis ļoti būtiski, lai skaņdarbā būtu ne tikai tehnoloģiska varēšana, bet lai skaņdarbs būtu savas domas īpaša izteikšana. Nevaru vārdos izteikt to, ko izsaku mūzikā, jo abas valodas nav skaidrojošas savā starpā. Lai uzrakstītu šādu skaņdarbu kā Gliese 581, ir jānodzīvo mūžs. Šis skaņdarbs nav vienkārši simfoniska partitūra. To faktiski rakstīju kā pēdējo savā mūžā."