22. aprīlī 75. gadskārtu svinēs komponists, ērģelnieks un pianists Aivars Kalējs. Savas dzimšanas dienas vakarā svētku programmā "Prieks būs Melngalvju namā kopā ar domubiedriem - vijolnieci Paulu Šūmani, dziedātājiem Martinu Dēringu un Andrianu Kukuvasu, kā arī pianistu Aleksandra Kalēju, bet divas dienas vēlāk, 24. aprīlī, jau sēdīsies pie Rīgas Doma ērģelēm, lai koncertciklā "Bahs un jubilāri" atskaņotu Johana Sebastiāna Baha, Pētera Vaska, Imanta Zemzara un savu mūziku.

Par gaidāmajiem notikumiem aprīļa vidū un īpašu koncertu vasarā kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu uzzinām sarunā ar Aivaru Kalēju.

Dzimšanas dienu esi iecerējis svinēt mūzikā un ar vērienu Melngalvju namā.

Jā, tas būs ceturtais autorvakars Melngalvju namā. Pirmais bija 2001. gadā, tad 2011.  un 2018. gadā. Tagad ir pienācis laiks, jauna muzika sacerēta. Es gan neesmu daudzrakstītājs, mani reizēm dēvē par ražīgu, bet tam nevaru piekrist. Es tikai tad mūziku pierakstu, kad nevaru no skaņām atkauties un pārvaru zināmu kūtrumu.

Man ļoti patīk tavs teiciens: "Es rakstu mūziku, kas labāka par mani."

Jā, mūzika nav tikai cilvēku izgudrojums. Tā mums dota no augšienes. Vēl viens ceļš pie Dieva, vēl viens ceļš pilnvērtīgai garīgai attīstībai, jo visas pārējās iespējamās attīstības ļoti bieži izrādās tikai informācijas uzkrāšana. Ne tikai pēdējā laikā, bet jau agrāk es arī pats attīrījos no ikdienas sārņiem, no dažādiem uzslāņojumiem spēlējot savu sarakstīto mūziku. Tā bieži ir gaiša, ar zināmu attīstību, nevis atstāj neizpratnē kā tas ir mūsdienu mūzikā, ar jautājumu - kas tālāk?Jā, tā skaidro un un attīra dvēseli. Bet, protams, to nevar salīdzināt ar dižgariem Mocartu, Vivaldi, Bahu, Bēthovenu.