Ceturtdien, 14. martā, Lielajā ģildē notiks nākamā “Simfoniskā hita ar Goran Gora” tikšanās reize, šoreiz iepazīstot franču mūziku kopā ar arfisti Ievu Šablovsku, diriģentu Žiljēnu Masmodē un, protams, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Skanēs Kloda Debisī mūzika.

Saruna pirms koncerta ar arfisti Ievu Šablovsku.

Ieva Šablovska koncertā atskaņos Divas dejas arfai un simfoniskajam orķestrim. Viņa stāsta, ka šo skaņdarbu atskaņos pirmo reizi, arfistam liels izaicinājums, jo sākotnēji rakstīts hromatiskajai arfai.

Lai arī "Dejas" ir viens no Debisī polulārākajiem skaņdarbiem arfai,  daudzi arfisti uzskata, ka tas ir arī viens no nekvalitatīvākajiem Debisī skaņdarbiem arfai.

Pēc pirmā mēģinājuma mūziķe atzīst, ka ir gandarīta, ka orķestris "delikāti mani pavada šajā grūtajā skaņdarbā".

"Es domāju, ka būs ļoti interesants koncerts ar to, ka viss būs tādā pavasarīgā gaisotnē, viss būs ļoti plūstoši un mazliet tādā kā izstādes sajūtā," stāsta Ieva Šablovska.

Francija 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā, kur visupirms mākslā, bet vēlāk (tiešā vai netiešā veidā) – arī mūzikā un literatūrā – uzplaukst impresionisms. Mākslinieki pārkāpj akadēmiskās gleznošanas nosacījumus un savos darbos attēlo pasaules mainīgo iedabu, kas spoži atklājas dabas ainavās un sadzīvisku mirkļu tvērumos. Ja būsim pavisam atklāti, pats Debisī vārdu “impresionists” uz sevi labprātāk neattiecināja, to laipni atstājot, lai raksturotu vizuālās mākslas pārstāvjus, bet līdzīgi kā mākslinieki uz audekla, Debisī ar skaņām gleznoja partitūrās – gaismā mirdzošu un vējā bangojošu jūras ainavu, snaudā un sapņu pasaulē nolaidušos faunu, sudrabotu mēnesgaismu, iespaidu gleznas no tuvām un tālām zemēm… Viņš klāj paralēlus akordus kā biezus krāsas triepienus un tos izdaiļo ar smalkām, vizuļojošām gaismēnām – melodiskiem slāņiem, kas reizēm saplūst ar kopumu, bet citkārt paceļas pāri visam. Un tāpat kā gleznā – laiks Debisī mūzikā kļūst mazsvarīgs.