"Klasikas" studijā tiekamies ar Kaņepes Kultūras centra izpilddirektoru Kasparu Kondratjuku, kurš tuvāk vēsta par festivālu "Komēta".

Festivāla tēma šogad ir ķermenis. Kālab tā? "Katru gadu nosakām tēmas, kas diezgan daudz vērstas uz mums pašiem, akcentējot lietas, kas rūp mums pašiem un cilvēkiem kopumā," atklāj Kaspars.

"Mūsu rūpes par ķermeni, ķermeņu mijiedarbība, attiecības starp ķermeņiem - sarunas par šīm tēmām tad arī noveda pie galvenās tēmas.

Arī scenogrāfiski bija daudzas idejas par ķermeņiem - ne tikai cilvēku, bet arī sociālpolitiskiem un augu pasaules ķermeņiem. Tas tas arī salikās kopā."

Festivālā, kas notiks no 31. jūlija līdz 2. augustam, līdztekus daudziem un dažādiem pasākumiem godā celta arī deja - gaidāma īpaša dejas diena. "Jau no "Komētas" pirmā gada Daugavgrīvas cietoksni vēlamies atdzīvināt kā kultūras telpu, sadarbībā ar Britu padomi, šobrīd - arī ar Rīgas domes Attīstības departamentu strādājot pie projekta, kā caur kultūras metodēm varētu attīstīt šo pilsētvidi," atzīmē Kondratjuks. "Sākotnējais plāns bija veselas astonas nedēļas nogales - visu jūliju un augustu - darbināt kafejnīcu un rīkot nelielas programmas.

Dejas salikām noslēdzošajā nedēļas nogalē, un, lai gan šoreiz tās nebūs naktī, arī dienas dejas būs jaukas - vienu gadu var izdejoties arī dienas gaismā.

Mūsu mērķis bija noslēgt "Komētu" ar dejām, tā kā apzināti jānāk un jādejo: var celties no rīta, nākt un dejot. Manuprāt, būs brīnišķīgi, jo tas būs bezmaksas pasākums. Arī Rīgas svētku ietvaros varēs doties uz cietoksni dejot."

Kā šo gadu laikā izdevies veicināt tertorijas atdzīvināšanu? "Bijušas dažādas aktivitātes. Neteiktu, ka viss izdodas ļoti labi, bet tas, ka pēdējo piecu gadu laikā desmitkāršojies apmeklētāju skaits, kas dodas apskatīt cietosni, ir ne tikai "Komētas" nopelns - tas noticis, pateicoties "Adresēm", arī "Homo Nous festivāls vairākkārt šeit noticis, beidzamajā laikā bijuši vairāku koru apmeklējumi, kas vēlas iedziedāt kazemātu sienas vai dziedāt ārpusē starp vaļņiem; tāpat ir interese par videofilmēšanu un folkloras pasākumu rīkošanu.

Domāju, ka solis sperts pareizajā virzienā, ja ir arī citi radoši prāti, kuri Daugavgrīvas cietoksni saskata kā telpu kādam kultūras vai mākslas notikumam. Tā jau ir maza uzvara."

Vairāk un plašāk - ierakstā.