Daumants Liepiņš: Iebraucot Amerikā, ir sajūta, ka tā pasaule ir daudz jaunāka

Pianists Daumants Liepiņš nesen atgriezies no Amerikas, kur ieskaņojis albumu un sniedzis koncertus, bet 5. martā Lielajā ģildē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā atskaņos Džordža Gēršvina "Rapsodiju blūza stilā".

"Cik vien esmu bijis Amerikā, vienmēr, tur iebraucot, ir sajūta, ka tā pasaule ir daudz jaunāka un kultūras slānis nav tik dziļš – tajā visā ir kaut kāds vieglums. Nav tās nopietnības un vēstures smaguma, kas novērojams pie mums, Eiropā. Arī Gēršvina mūzikā ir šis vieglums – mūzika lido, tai jālido," saka mūziķis.

Līdzās Liepiņam, LNSO un Ādamsonam koncerta radošajā komandā ir arī stāstnieks Goran Gora, dramaturģe Justīne Kļava, režisors Roberts Rubīns.

"Šādā komandā strādājam jau vairākus gadus, tāpēc esam labi sastrādājušies," atzīmē LNSO Izglītības projektu vadītāja Elīna Auzāne un piebilst: "Šoreiz gan mums ir īpaši viesi – Daumants Liepiņš un Kaspars Ādamsons, jo šis ir mazliet cita veida muzikāls piedāvājums, ko klausītājiem centīsimies arī interesantā veidā pasniegt. Daumants ir viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes pianistiem – mēs labprāt gribējām dzirdēt viņu arī šādā ampluā."

Džordža Gēršvina mūzikas sakarā ir zīmīgs citāts, kas lasāms arī koncerta pieteikumā: "Laiks ļauties brīvībai!"

Vai šī mūzika patiesi ļauj atkāpties no klasicisma, romantisma stingrajiem kanoniem, vai tā ir tikai tāda ilūzija, ko rada tās improvizatoriskais raksturs un melodisms? "Es teiktu, ka ''Rapsodija blūza stilā'' stāv starp diviem žanriem – starp klasisko un džezu jeb blūzu," secinājis Daumans Liepiņš. "Šai mūzikai ir klasiskais pamats, kas ir nošu tekstā, un tur improvizācijas ir ļoti minimālas. Salīdzinot ar Gēršvina regtaimiem vai citām kompozīcijām, te var just klasisko pamatu.

Pirmo reizi spēlējot šādu mūziku, man tas ir ļoti, ļoti veiksmīgs iesākums, mazliet ejot uz neakadēmiskās mūzikas pasauli – ceru, ka tas attaisnosies. Man pašam ir ļoti interesanti ieiet tādā lauciņā, kur līdz šim vēl neesmu bijis.

To šodien pārrunājām arī ar Kasparu Ādamsonu – jo arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris nemaz tik daudz nespēlē šāda veida mūziku. Patiesi – būs ļoti interesanti," saka pianists un piekrīt, ka tas viņam pilnīgi noteikti esot varens izaicinājums.

Vairāk šeit!