Ar atvērtām sirdīm pret visu labo. Saruna ar «Melo-M» līderi un komponistu Kārli Auzānu

Ar grandiozu koncertu, kurā dalību apstiprinājuši teju simt čellistu no visas Latvijas, Mežaparka Lielajā estrādē uz īpaši šim notikumam veidotas skatuves 16. jūlijā izskanēs  trio “Melo-M” un čellistu megaorķestra koncerts.

Tie būs gan bērni un jaunieši, kas šobrīd apgūst čella spēli, gan studenti, absolventi un profesionāli mūziķi, kā arī perkusionisti Miķelis Vīte un Mārtiņš Miļevskis, kuru sniegumā izskanēs latviešu komponistu - Mārtiņa Brauna, Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa -, kā arī populāru rokmelodiju pārlikumi čellu orķestrim.

“Melo-M Mega orķestris” ir vērienīgs un savdabīgs projekts, kas pēc “Melo-M” mūziķa Kārļa Auzāna iniciatīvas aizsākās 2015. gadā, vienkopus sapulcējot vairāk nekā 50 dažādu paaudžu Latvijas čellistus.

Plašāk - sarunā ar čellistu, komponistu, aranžētāju un trio "Melo-M" mūziķi Kārli Auzānu.

Inga Žilinska: Kā klājas grupai "Melo-M", kuru jūs esat dibinājis, vadāt un esat tās sirds un dvēsele?

Kārlis Auzāns: Klājas ļoti aktīvi, ļoti labi. Šī vasara mums ir ļoti karsta, pilna ar daudziem notikumiem, un, protams, vislielākais notikums šovasar ir koncerts sestdien Mežaparka Lielajā estrādē.

Jāteic, šis koncerts nebūs vienkārši parasts koncerts - tas būs notikums, kādu Latvijā, šķiet, neesam piedzīvojuši kopš 2015. gada, kad pirmoreiz aicinājāt tik daudz čellistu uz vienas skatuves?

Kopumā šī būs ceturtā reize, kad mēs tiekamies ar "Melo-M" megaorķestri. Šis būs vislielākais sastāvs, kas līdz šim ir bijis - prognozējam, ka būs 90 čellisti. 

Kā tas vizuāli izskatās? Čellisti izkārtojas kā orķestris uz skatuves?

Mūsu gadījumā čellisti vairāk izkārtojas kā koris - uz tādiem podestiem, lai mūs visus var redzēt. Tas ir svarīgi, lai sejas redz, lai nav tā, ka ir viens līmenis, bet tiešām tā čellu siena būtu jūtama klausītājam pēc iespējas labāk.

Apmēram pirms mēneša Latvijā viesojās flautu ansamblis no Šveices, kurā bija aptuveni 20 flautistu, un rīkotāji sacīja, ka šis skanējums pielīdzināms ērģelēm. Kā skan deviņdesmit čellu koris?

Es teiktu - kaut kas pa vidu simfoniskajam orķestrim un korim. 

Kā jūs vispār nonācāt pie šādas idejas, ka jums kā čellu trio vajadzētu muzicēt kopā ar milzīgu čellistu orķestri?

Esam muzicējuši ar simfoniskajiem orķestriem dažādos koncertos, un

kaut kā man ienāca prātā tāda ideja, ka simfoniskais orķestris man vairs nav tik interesants, un ka mums taču Latvijā ir tik daudz ļoti labu čellistu - mums ir laba čella skola, un kāpēc neuztaisīt orķestri no čelliem, kur čelli var tiešām izveidot šo te pilnskanību. Tas man likās kaut kas unikāls un kaut kas neparasts.

Man ļoti patīk neparastas, neordināras lietas, lai tā nav ikdiena, lai tas ir kaut kāds notikums mums visiem. 

Cik plašu diapazonu šāds orķestris spēj aptvert? Jo čella skaņojums ir tāds, kāds tas ir. Vai jūs pārskaņojat daļu instrumentu? Kā sasniedzat augšējo reģistru? 

Čells ir kā cilvēka balss: tas skan tikpat pilnskanīgi kā koris - vīru koris, sieviešu koris un jauktais koris. Čellam ir tieši tāds pats diapazons un pat mazliet plašāks, un līdz ar to, ja mēs skatāmies uz šādu čellistu orķestri, tad mēs varam to asociēt ar cilvēku balsu apvienojumu. Jo gan vīriešu, gan sieviešu, gan bērnu balsis tur skan. Tur viss ir apvienots. 

Kā jūs veicāt atlasi? Ir zināms, ka jūs darbojaties arī Davidova čellistu konkursā kā organizators. Vai atlases veikšana ir saistīta ar mūzikas skolu un pedagogu iesaisti?

Jā,

vislielāko devumu, protams, dod mūzikas skolu, mūzikas vidusskolu un augstskolu skolotāji. Viņi ir tie, kas no čellistiem uztaisa mazās šūniņas, kas tiek apvienotas lielajā orķestrī.

Pedagogi arī izvērtē, vai skolnieks ir pietiekami gatavs nospēlēt šo repertuāru, kas mums būs. Un tad mēs viņus pa šūnām savācam kopā.

Kādu Latvijas novadu reģionu mēs aptversim?

Visu Latviju - sākot no Daugavpils, beidzot ar Liepāju, līdz ar to sabrauks čellisti no visas Latvijas. Tas būs tāds ļoti foršs pasākums.

Latvijā, es domāju, kopumā varbūt ir kādi 140 spēlējoši čellisti, un 90 no viņiem ir pieteikušies pie mums.

Un jūs atbalstāt visus, kurus skolotāji piedāvā?

Jā,

mēs viennozīmīgi atbalstām arī jaunos censoņus, pavisam maziņus čellistus, kas varbūt nesen, kādus pāris gadus ir sākuši mācīties. Orientējoši - sākot ar piekto klasi, jo viņiem jau tas ir ļoti svarīgi - uzkāpt uz lielās skatuves, lai vispār aptvertu, ko viņš dara mūzikas skolā.

Kas tas ir tāds, kāds ir galamērķis, kur var kādreiz varbūt nokļūt. Man liekas, tā ir liela, liela motivācija pašiem izpildītājiem apgūt savu instrumentu un mīlēt savu instrumentu, mīlēt mūziku kā tādu. Tas arī mums ir ļoti svarīgi.

Ne tikai akadēmiskā mūzika skanēs šajā koncertā. Arī neakadēmiski darbi, kas nozīmē, ka arī jaunajiem čellistiem ir iespēja redzēt, kā uz šī instrumenta var spēlēt jebko.

Tieši tā! Mums būs gan latviešu komponistu skaņdarbi - kā Imants Kalniņš, Jānis Lūsēns, Mārtiņš Brauns, būs vairāki mani skaņdarbi, divi no tiem - kā pirmatskaņojumi. Būs rokmūzikas hiti no grupām "Pink Floyd", "The Beatles", "Coldplay". Ļoti krāšņa programma!

Man vispār patīk, lai ir interesanti, lai visu laiku kaut kas notiek - lai nevienu brīdi neviens neiemieg un neiekļūst kaut kādā komfortā, lai visu laiku ir tāda mazliet "uzvilkta" sajūta.

Pārsteiguma moments ir ļoti svarīgs un arī doma, ko mēs gribam pateikt ar šiem skaņdarbiem un šo repertuāru.

Manu skaņdarbu nosaukums ir "Kopā mēs varam", un tiešām - tas ir jautājums par to, ka mēs tiešām to varam izdarīt kopā. Mums ir viens ļoti jauks pārsteigums plānots: Latvijā dzīvo meitene, vārdā Darja Leleko, un viņa ir atbēgusi uz Rīgu no Ukrainas. Viņa spēlē tādu instrumentu kā bandūra, kas pēc formas ir ļoti līdzīgs čellam, un esam sapratuši, ka kopā ar viņu varam nospēlēt šos divus skaņdarbus.

Tas ir tāds ļoti svarīgs moments - atzīmēt to, ka pasaule ir tāda, kāda tā ir, un tā jāuztver reāli, un cilvēkiem vienam otru jājūt. Jābūt ar atvērtām sirdīm pret visu labo.

Nav noslēpums, ka šī mēneša izskaņā jūs kopā ar šo ukraiņu čellisti veidosit vēl pāris koncertu. 

Jā, gan ar čellisti, gan bandūristi, gan klarnetistu, gan dziedātāju, gan ģitāristu. Mums ir ļoti jauks projekts Rīgas vasaras ietvaros - pie Brīvības pieminekļa mēs piecas reizes veidosim pārsteiguma koncertus kopā ar ukraiņu mūziķiem. Šī ir burvīga lieta, ka varam spēlēt gan ukraiņu dziesmas, gan rokdziesmas, gan zināmas latviešu dziesmas. Mums pašiem tas ir ļoti svarīgi un interesanti. 14. augustā pirmoreiz būsim arī koncertzālē "Pūt, vējiņi!" Tas būs tīrs mūsu čellu trio "MELO-M" koncerts kopā ar mūsu bundzinieku Miķeli Vīti, un tā būs ļoti tematiska programma - "Melodijas Liepājai". Spēlēsim ļoti daudz melodiju, kas saistītas tieši ar šo pilsētu: gan no teātra izrādēm, kurām esmu rakstījis mūziku, gan arī Imantu Kalniņu, "Līvus". Bet, protams, tagad vissvarīgākais ir Mežaparka koncerts Lielajā estrādē.

Kurš ir veidojis aranžijas? 

Jau vēsturiski tās esmu veidojis es pats. Tas tā kaut kā iegājies. Dažos skaņdarbos esam sadarbojušies ar Emīlu Zilbertu - bet tie ir sen tapuši. Bet jaunajiem aranžijas esmu veidojis es pats - tā jau man ierasta lieta.