Otrdienas "Neatliekamajā sarunā" rakstniece Nora Ikstena plašāk stāsta par 4. novembrī pulksten 20 Dzintaru koncertzālē gaidāmo muzikālo uzvedumu "Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis." Uzvedums tapis par godu izcilā latviešu grafiķa, lietišķās mākslas meistara, gleznotāja un valsts karoga standarta autora Anša Cīruļa 140. jubilejai. 

Kora uzvedumam atslēgu sniedz paša mākslinieka uzvārds – Cīrulis. Mazais, latviskais putniņš augstu gaisā, debesīs, ar saviem treļļiem, kas ir tik neaizmirstami pavasarī. Cīrulis – putns savieno zemi ar debesīm, tāpat kā Cīrulis – mākslinieks. Visu mūžu viņš sapņojis par glezniecību, augsto mākslu, apbrīnojis Vermēru, bet dzīves īstenība viņu vilkusi pie zemes – traukiem, mēbelēm, sienu dekoriem.

Ansī Cīrulī itin kā savienojas divas personības – sapņotājs un reālists. Tāpēc nedaudz par stundu garākais kora uzvedums iecerēts kā divu stāstnieku – Viļa Daudziņa un Jāņa Šipkēvica (Shipsea) melodeklamācijas, kas stāsta faktus par un ap Anša Cīruļa dzīvi un mākslu, un tad Sigvarda Kļavas izvēlētā mūzika, kas papildina, noapaļo šo stāstījumu. 

Stilistiski izteikts laikmetīgā stāstnieku valodā un mākslinieces Annas Heinrihsones vizuālajā ainavā uzvedums liecinās 21. gadsimta latvietim par mākslinieku, kas izturējis laika provi un pelnījis aktualizāciju. Cik katrā no mums palicis savpatā latviskuma juku un pārmaiņu laikos. Cik stiprs ir pamats zem kājām? Cik vietas palicis laikmeta sapņotājam, cik to pārmācis reālists? Varbūt ir brīdis pamanīt, ka zemes josla sakļaujas ar debesu joslu: dievišķā pasaulē viss notiek līdzīgi zemes dzīvei, gluži kā Anša Cīruļa mākslā.

Sarunā ar uzveduma libretisti, rakstnieci Noru Ikstenu noskaidrojam, kāpēc uz skatuves vajadzīgi divi Cīruļi, runājam par Anša Cīruļa ievērojamo ieguldījumu latviešu mākslā un dzīvesziņā, kā arī mākslinieka ietveršanu rakstu valodā.

Anna Marta Burve: Nora, kāda ir jūsu libreta vēsts? Vai tas ir Anša Cīruļa iemiesojums uzveduma dalībnieku miesās, vai tas ir stāsts par Cīruli, vai arī vienkārši iedvesmojums no Cīruļa dzīves un radošās darbības?

Nora Ikstena: Tā atkal ir laimīga, liktenīga sakritība, kas man ir ļāvusi darboties kopā ar Sigvardu Kļavu un Annu Heinrihsoni šī uzveduma sakarā.

Ansis Cīrulis, manuprāt, te būs ļoti dzīvs, jo viņš bija ļoti reāls cilvēks - mākslā viņš bija gandrīz amatniecisks, tajā pašā laikā viņš bija arī sapņotājs, kurš brauca uz Parīzi un kuram bija savas cerības un interese par augsto mākslu. Un tad nu libretā ir šie divi Cīruļi: Cīrulis-sapņotājs, kurš būs Jānis Šipkēvics, un Cīrulis-reālists vai reālai Cīrulis, kurš būs Vilis Daudziņš.

Arī libreta formā centos izmantot gan prozas tekstu, kas cilvēku ieved reālajā Cīruļa dzīvesstāstā ar visiem viņa kāpumiem un kritumiem, savukārt Jāņa Šipkēvica mutē centos likt dzejiskas vārsmas: iemēģināju Raiņa strofu, protams, nepretendējot uz tik ģeniālām augstēm, bet vienalga – man liekas, ka ļoti labi mijas šis prozas teksts par Ansi Cīruli, kurā mēs uzzinām, kā viņš piedzima Dubultos, kādi bija viņa sapņi, kā viņš brauca uz Parīzi, kā viņš atgriezās Latvijā, pievērsās amatnieciskajai mākslai, bēgļu mākslas tēmai, un tad ir šie Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea ierunātie teksti, un, protams, visam pāri kā savienojums ir Latvijas Radio kora solistu un dziedātāju dziedātās komponista Jēkaba Graubiņa apdares: to visu kopā salicis Sigvards Kļava. (..)

Gribam izcelt mākslinieku, kura vārds varbūt daudziem Latvijā ir piemirsies, bet viņa sienu gleznojumi ir Dzintaru koncertzālē, ir bijušajā sanatorijā "Ogre", kas tagad ir kultūras objekts, un, ja mēs izejam cauri Cīruļa dzīvesstāstam, viņš mūsu mākslā ir viens no latviskuma pamatakmeņiem.

Uzveduma radošā komanda:

Jānis Šipkēvics (Shipsea)
Vilis Daudziņš
Rihards Plešanovs, klavieres
Latvijas Radio kora solisti

Muzikālais vadītājs Sigvards Kļava
Režisors Pēteris Krilovs
Libreta autore Nora Ikstena
Scenogrāfe Anna Heinrihsone