"Abstraktā glezniecība ir tas pats, kas simfoniskā mūzika," atzīst gleznotāja Īra Rozentāle, kuras darbi šobrīd skatāmi jubilejas izstādē Bauskas muzejā, bet reprodukcijas - arī "Neputna" jaunizdevumā.

Viņa mūziku tver niansēti, izjūtot gan Olivjē Mesiāna orķestra apjomīgo telpu, gan krāsu un faktūru triepienu sitaminstrumentu skaņās Elīnas Endzeles spēlē: "Cik sitaminstrumenti var būt daudzveidīgi - vienkārši fantastiski! Tie rosina arī mani, kā glezniecībā izmantot faktūras. Sākumā tās man bija ļoti biezas, smagnējas, daudzslāņainas - tādas, ko glezno pusgadu vai pat vairāk. Bet Elīna ar savu vieglumu man iemācīja, ka var arī ļoti smalki, plāni un samērā ātri..."

Īras Rozentāles mūzikas izvēle:

Pēteris Vasks - Koncerts obojai un orķestrim, I Rīta pastorāle (Albrehts Maijers, LNSO, Andris Poga)
Olivjē Mesiāns - simfonija "Turangalila", Fināls  (R. Chailly, Royal Concertgebouw Amsterdam, J. Thibaudet, T. Harada)
Endrū Loids-Vēbers - "Operas spoks", The Music Of The Night (Sāra Braitmena)
Emīls Dārziņš  - "Melanholiskais valsis" (A. Pope, L. Vīgners, LNSO, izdevniecība "Upe")
Ludvigs van Bēthovens - Piektā simfonija dominorā, op. 67, I Allegro con brio (P. Jervi, Brēmenes vācu kamerfilharmonija)
Tālivaldis Ķeniņš - Koncerts sitaminstrumentiem (Perpetuum Ritmico, LNSO)