Šoreiz varētu teikt arī slavenos vārdus "Ir pienācis laiks džezam", jo studijā viesojas džeza mūzikas vēstures pētnieks Indriķis Veitners, kuram nupat piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. "Tas ir ļoti negaidīti," saka Indriķis, ar kura gādību Latvijas Mūzikas akadēmijā jau desmit gadus darbojas Džeza katedra.

Tāpat viņa kontā - džeza mūzikas vēstures pētniecība un grāmata. "Domāju, ka

ļoti daudzi mani kolēģi mūsu kopējā lauciņā ne mazāk pelnījuši šo apbalvojumu - te varētu saukt visus pēc kārtas. Jo viens jau nav karotājs.

Katrā ziņā esmu, protams, ļoti pagodināts saņemt šādu apbalvojumu, bet man tas bija pamatīgs pārsteigums..."

Vai par džeza nozīmību patiesi joprojām jākaro, kā tas bija trīsdesmitajos gados un kādu brīdi arī vēlāk, kad džezs tika uzskatīts par otršķirīgu mākslu, vai tomēr šobrīd džezs - tā ir patstāvīga vērtība, tā ir māksla? "Man jau gribētos domāt, ka jā, bet prakse un realitāte tomēr liecina, ka jebkuram žanram visu laiku kaut kādā mērā jāpierāda sava vajadzība un tas neattiecas tikai uz džeza mūziku.

Džezs vienkārši ir tāda māksla, kas nākusi no izklaides industrijas un ļoti pakāpeniski, ļoti lēnām izkalusi un izcīnījusi savu vietu. Bet mūsdienu situācijā jau jebkuram žanram ir diezgan sūri un grūti jācīnās par savu vietu zem saules."

Vai atskaņotājmāksliniekiem, kas par savu sauc džezu, tomēr nav pat lielākas prasības vai no viņiem nepaģēr tas žanrs lielākas zināšanas, spēju orientēties, reaģēt, nekā tas ir akadēmiskajā mūzikā? "Pilnīgi noteikti! Viennozīmīgi. Jo būtībā jau tā ir komponēšana reālajā laikā, un tas prasa ne tikai ļoti dziļas zināšanas, bet arī kā sportistam - spēju reaģēt acumirklī uz esošo situāciju un radīt esošajā acumirklī. Tas ir lielākais izaicinājums, bet arī lielākais pievilcības moments, kāpēc mēs to darām. Tas ir aizraujoši.

Tas ir tāpat kā braukt ar slēpēm no kalna - tu nekad nezini, kas notiks nākamajā mirklī."

Starp citu, vai džeza mūziķis var būt flegmatiķis? "Tas ir labs jautājums," smejas Veitners. "Teiksim, ļoti lēnās balādes varētu būt izcili piemērotas flegmatiķiem... Ir ļoti slavens džeza saksofonists Pols Desmonds, kurš visiem pazīstams no Deiva Brubeka kvarteta sastāva, un viņš vienmēr teicis, ka viņš esot viens no pasaules lēnākajiem saksofonistiem,

viņš pat esot dabūjis vairākas balvas kā pasaules lēnākais saksofonists. Bet viņš ir brīnišķīgs saksofonists!

Domāju, visas iespējas flegmatiķiem..."

Būdams cieši saistīts ar džeza pasauli, Indriķis ar lielu mīlestību runā arī par klasisko mūziku. "Man ļoti patīk klasiskā mūzika, man pat bija diezgan grūti izvēlēties skaņdarbus šim raidījumam... Pilnīgi noteikti gribēju ietver vienu klasiskās mūzikas skaņdarbu - tā ir Šūberta Lielā simfonija, un konkrēti trešā daļa, kas man šausmīgi patīk. Man tā saistās ar kaut ko ļoti personīgu... Esmu diezgan daudz sava mūža pavadījis, spēlējot klasisko mūziku gan orķestrī "Rīga", gan arī dažādos citādos sastāvos.

Mans uzskats, ka mūzika īstenībā ir viena - vai nu laba, vai nu slikta."

Indriķa Veitnera mūzikas izvēle:

 

Kols Porters - I Love You. Latvijas Radio bigbends, 1994
"Patina". "Miglas balāde no albuma "Caur sidraba birzi gāju"
Gunārs Rozenbergs. This Milk is too strong for me. "Mirāžas džeza orķestris", albums My favorite things
Demis Roussus. Goodbye my love. Diksilends "Sapņu komanda"
Kaunts Beizijs. Secrets no albuma Count Basie and the Kansas City 7
Acka raga. Džo Heriota kvintets no albuma Indo-Jazz fusions
Down by the seaside. Led Zeppelin no albuma Physical graffiti
"Šņāci, Minna". YMCA džeza orķestris
Džordžs Gēršvins. Medley. Modern Jazz Quartet no albuma At Music Inn