Beidzamās nedēļas mums, latviešiem, nākušas ar ziņām par vairākām zelta medaļām - ne tikai olimpiskajām, bet arī Karaliskās Filharmonijas biedrības piešķirto zelta medaļu pasaulslavenajam latviešu diriģentam Marisam Jansonam.

Svinīgā pasniegšanas ceremonija notika 24. novembra vakarā Bārbikena centrā, un to klātienē apmeklēja arī "Klasikas" direktore Gunda Vaivode. Reportāžu no šī svinīgā brīža klausījāmies 27. novembrī, bet šobrīd mūsu uzmanībai - Gundas saruna ar Latvijas vēstnieci Apvienotajā Karalistē Baibu Braži, lai uzzinātu gan par šīs prestižās godalgas nozīmi, gan talantīgajiem latviešiem, kuriem Lielbritānijā ir ļoti laba slava.

Kā īsti notiek lemšana par balvas kandidātiem? "Tā ir pietiekoši nopietna lemšana, jo balva tiek piešķirta pietiekoši reti - tāpēc šim lēmumam ir liels svars. Lielbritānijā dzīvo daudz zvaigžņu un to arī apmeklē visi labākie pasaules mākslinieki. Visi! Un tas ir liels gods, ka tieši Marisam Jansonam piešķirta zelta medaļa. Mariss britu sabiedrībā labi zināms arī tāpēc, ka viņa tēvs spēlēja svarīgu lomu šejienes muzikālajā dzīvē. Arī Mariss Jansons pats labi apzinās, ka britu auditorija ir ļoti izvēlīga - te ir gan opera, gan vairākas lielas zāles, viss notiek paralēli, tāpēc neslēpj, ka kopā ar savu orķestri ir īpaši motivēts koncentrēties uz koncertiem Londonā," atklāj Baiba Braže, kura ilgu laiku strādājusi kopā ar Maestro - jau kopš vēstniecības laikiem Amsterdamā.

Kāda ir angļu publikas attieksme pret Marisu Jansonu salīdzinājumā, piemēram, ar Amsterdamu? "Zināmas atšķirības neapšaubāmi ir - ja Amsterdamas orķestrī Mariss bija numur viens un pilnīgi visi viņu zināja - Concertgebouw orķestri viņš pacēla jaunā līmenī, un 2008. gadā tas tika atzīts par pasaules labāko -, tad šeit, Lielbritānijā, Mariss visbiežāk brauc ar saviem orķestriem. Šobrīd ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri, ar kuru viņam ir ideāla saskaņa. Lielbritānijā viņš tiek uztverts mazliet savādāk, jo šeit pusdieva statusā ir Saimons Retls, kurš vada Londonas simfonisko orķestri. Taču Mariss Jansons īpaši mūzikas zinātāju vidū vienmēr tiek ļoti gaidīts, un recenzijas pēc viņa koncertiem vienmēr ir pozitīvas.

Briti īpaši novērtē viņa milzīgās darba spējas - to, ka viņš nevienam nedod nekādas atlaides, viņam nav nesvarīgu lietu, viss tiek izstrādāts līdz detaļām.

Kad savulaik viņš bija strādājis ar britu orķestriem, maestro nevarēja saprast, kā tas var būt, ka mūziķi, būdami brīvmākslinieki, staigā no orķestra uz orķestri.. Tāpēc maestro labprātāk brauc ar savu orķestri, nevis nāk kā visdiriģents.

Kad pirms vairāk nekā gada kļuvu par vēstnieci, iepazinos ar lielāko kultūras iestāžu vadītājiem, un visi kā viens momentā teica - jā, Latvija, jā, maestro Mariss Jansons, Andris Nelsons, Andris Poga. Tā tas bija Vigmorzālē, tā arī Bārbikenā. Mūsu kori Lielbritānijā ir labi zināmi.

Latvieši Lielbritānijā ir labi zināmi - latvieši nozīmē kvalitāti. Briti labi zina gan dziedātājus, gan diriģentus. Man bieži jautā - kā jūs to visu varat sasniegt?

Biežāk par Marisu Jansonu uz šejieni brauc Andris Nelsons, lai diriģētu operas Karaliskajā operā. Raidstacija BBC 3 bieži spēlē latviešu kordziesmas."

Tāpat Baiba Braže atklāj, ka Lielbritānijā attklātas vairākas latviešu skoliņas, amatierkori, ir studenti no Latvijas, vairāki mūziķi strādā profesionālajos kolektīvos - Eva Bindere, Kristīne Blaumane, kā solists darbojas Reinis Zariņš, Balanas ģimene."

Valsts svētkos īpašais viesis bijis režisors Viesturs Kairišs. "Viņš uzstājās ar patiešām izcilu runu... Tās galvenais vēstījums - ka Latvijai neapšaubāmi ir laba un spēcīga nākotne, un ir vērts ieguldīt šeit gan naudu, gan iekārtot dzīvesvietu. Taču viņam pašam personīgi ir svarīgi, lai latvieši atgriežas Latvijā. Tas bija ļoti aizkustinoši..."

Vēstniece stāsta, ka latviešu skaits Lielbritānijā kopumā samazinājies: "Statistika rāda, ka samazinājies strādājošo latviešu skaits un samazinājies arī studējošo latviešu skaits. Ne visas augstskolas ir tādā līmenī kā Oksforda vai Kembridža, un, izvērtējot visas izmaksas, jaunieši vairāk padomā, vai vērts braukt ārpus Latvijas."

Baiba Braže teic, ka latviešu diaspora Lielbritānijā tiek lēsta ap 100 tūkstošiem. "Pilnīgi precīzi izrēķināt nav iespējams, jo pēc ES noteikumiem tā ir brīva cilvēku kustība. Un vēl interesanti, ka Lielbritānijā nepastāv iedzīvotāju reģistrs."

Latvijas simtgades pasākumu jomā viens no galvenajiem notikumiem būs Londonas grāmatu tirgus. "Tā fokusā būs visas trīs Baltijas valstis, būs parlamentāriešu vizītes uz Latviju, stāsti par vēsturi - ir aktīvi briti, kuri saistīti ar Latviju, un plaši popularizē mūsu valsti. Lielu darbu reģionos veic goda konsuli. Būs arī īpaša izstāde - Latvijas vēsture karikatūrās, ko rīkojam kopā ar Latvijas Nacionālo bibiotēku. Kulmināciju iezīmēs latviešu mūziķu koncerts Vigmorzālē, kurā uzstāsies Kristīne Blaumane, Eva Bindere, māsas Skrides, Reinis Zariņš. Savukārt diasporai būs pašai sava programma - tautas svētki, dziesmu dienas."