Andris Nelsons Berlīnes filharmonijā trijos koncertos nesen diriģēja Gustava Mālera Otro simfoniju un Maijas Einfeldes Lux Aeterna ("Mūžīgā gaisma").

Kāda misēkļa dēļ gan Maija Einfelde koncertu programmiņās nodēvēta par lietuviešu komponisti, ko vēlāk pārpublicēja arī avīzes. Pieņemsim to kā vēlamo baltiešu vienības zīmi, jo Leipcigas Radio kori, kas dziedāja “Mūžīgo gaismu”, šobrīd vada igaunis Risto Josts... Taču koncertos arī šajā skaņdarbā pie diriģenta pults stājās Andris Nelsons, pāri tukšajām orķestra rindām raidot impulsus dziedātājiem. Šo darbu 2012. gadā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā pirmatskaņojis Latvijas Radio koris.

Latvijas koru instrumentālā skaņa ir kā radīta šai mūzikai, kas prasa zināmu distancētību un pat transcendenci. Vācieši dzied reālistiskāk, ar lielāku vibrato. Tas, ka mūsu Maija Einfelde skan vienā no pasaules nozīmīgākajām koncertzālēm, liek aizmirst priekšstatus un ļauties tā brīža skaistumam. Kā vēlāk raksta “Merkel Online”, Maijas Einfeldes "maigais akvarelis ielūst ausīs un Nelsona iejūtīgajā vadībā lidinās pa lielo zāli, sasniedzot mirguļojošu skanējumu, kas, iestājoties vibrofonam un zvaniem, atgādina par cilvēka beidzamajām minūtēm šajā saulē".

Citējot presi, šajā vakarā "Nelsons – nelokāmais stāstnieks un pēdu dzinējs – ar savu interpretāciju uzreiz ieved uzmanības centrā. Skaidrība, spēks, izteiksmes patiesīgums. Pie gaidītiem pārsteigumiem pieder arī tas,cik nekaunīgi suverēni mūziķi seko diriģentam, kura brīnumvārds ir vienkāršs – spontanitāte."

Gundas Vaivodes personīgais vērojums un prieks ir par Andra briedumu: domā, stājā, žestos, kas kļuvuši koncentrētāki, pieredzē. Jūtīgums un nesavtīgums ir palicis, un bez tā jau nekur.

Monumentālajam darbam izskanot, ir milzu aplausi visiem mūziķiem, bet, kad tie no skatuves aizgājuši, publika uz skatuves aicina atpakaļ diriģentu un stavovācijās pateicas no visas sirds.

Salikums patiešām interesants: pirms jaudīgā Mālera – trauslā Einfelde. Diriģents teic, ka kori a cappella pēc ilgāka laika diriģēt ir interesanti: "Lai arī ir dažas tehniskas atšķirības, mūzika jau paliek mūzika.

Šobrīd, kad man ir četrdesmit, aizvien vairāk jūtu, ka... Jā, protams, ir svarīgi, ko cilvēki domā, ir svarīga kalpošana mūzikai, bet aizvien vairāk rodas pārliecība, ka Dievs mums devis brīvo gribu un izvēli, tāpēc mums vairāk vajag skatīties un saprast, ka lietas, kuras varam ietekmēt, arī vajag ietekmēt.

Šajā gadījumā saistībā ar programmu veidošanu – aizvien interesantākas liekas dažāda veida kombinācijas – koris a cappella ar orķestri un vēl cita veida salikumi. Svarīgākais, ko caur mūziku vēlamies pateikt, nevis ārējie apstākļi."

Vairāk un plašāk lasiet vai klausieties šeit!

***

22. decembra raidījumu "Latviešu mūziki pasaulē" pilnā apjomā, kurā izskan arī saruna ar Aināru Rubiķi par viņa iestudēto Korngolda operu "Mirusī pilsēta", aicinām klausīties šeit!