No 2018./2019. gada sezonas sākuma Ainārs Rubiķis būs Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs. Bet jau 16. jūnijā pirmizrādi piedzīvoja Aināra pirmais iestudējums šajā namā – Dmitrija Šostakoviča operas “Deguns” inscenējums, ko veidojis Berlīnes Komiskās operas intendants un galvenais režisors Barijs Koskis (Kosky). Iestudējums tapis, sadarbojoties Londonas Karaliskajai operai, Sidnejas operai un Berlīnes Komiskajai operai.

Kā viesdiriģents Ainārs Rubiķis Berlīnes Komiskajā operā 2016. gada 27. novembrī vadījis Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins” izrādi un 2017. gada 10. februārī diriģējis simfonisko koncertu.

Raidījumā “Latviešu mūziķi pasaulē” satiekamies ar Aināru Berlīnes Komiskajā operā un runājam par Berlīnes pazemes tuneļiem, Komiskās operas skatītāju zāles akustiku, cilvēcisko attiecību gaisotni, Barija Koska fenomenālajām spējām kontaktēties ar kolēģiem un, protams, arī par Šostakoviča jaunības gadu šedevru, kas pilns skrupulozām norādēm diriģentam un vienlaikus dod mūziķiem plašu interpretācijas telpu līdz ar rēbusiem, kas jāuzmin.

Angļu mecosoprāns Rouzija Oldridža raidījumā saka:

“Man ļoti patīk strādāt ar Aināru. Pirmajā brīdī biju pārsteigta par viņa ātrajiem tempiem, man likās, ka uzdevums ir nepaveicams, taču viņš pārliecināja mūs par pretējo. Ainārs iedrošina ar laipnību, nevis kliegšanu, viņš to dara kā džentlmenis, un tā mūslaikos ir greznība.”

Rouzijai piebalso velsiešu-austrāliešu tenors Aleksandrs Lūiss: “Šovakar Aināra vadībā izrāde ritēja droši un spēcīgi, viss bija pilnīgi skaidrs – un bija aizraujoši. Šostakoviča operā ir tik daudz plānprātības, bet vēl vairāk plānprātības ir Barija Koska iestudējumā, un ir ļoti laba sajūta saņemt no diriģenta un orķestra tik daudz enerģijas un gara iedvesmas.”

Aleksandram Lūisam jautājām viedokli arī par pašu gogolisko ideju:

“Barijam Koskim patīk spēlēties ar psiholoģiju un jūsu dziļākajām, tumšākajām bailēm – kā ir zaudēt balsi (“Hofmaņa stāsti”), kā ir zaudēt redzi. Manā ieskatā Gogoļa “Deguns” ir šausmustāsts – vai tas ir ego, vai tā ir tava pasauliskā niecība, kad tu pamosties un tev pazudis deguns – bet jautājums ir un paliek: kā tu tagad dzīvosi, kā jutīsies starp citiem cilvēkiem. Kāda no jūsu ķermeņa daļām pēkšņi kļūst varenāka par jums pašiem – briesmīgi!

Daudzi uzskata, ka tā ir metafora par ierēdņu birokrātiju un valdību. Bet te ir plašs lauks dažādām interpretācijām. Šis ir mežonīgs, satriecošs, biedējošs un provocējošs darbs. Viss tēmēts un spēlēts uz jūsu bailēm, tomēr ir arī aizraujoša privilēģija būt par šī iestudējuma dalībnieku.”

Raidījuma noslēgumā iestudējuma vērtējumu dod Berlīnē dzīvojošā latviešu operrežisore Margo Zālīte.