Fokusā - recenziju raidījumi no "Republikas mūzikas dzīves" līdz Post factum, kuru evolūcijā ielūkojas Māra Šuba, Inga Saksone, Rūta Paula, Olga Pētersone, Inta Zēgnere un Ilga Auguste.

Raidījuma „Republikas mūzikas dzīve” vadību Ilga Auguste no savas priekšgājējas Dailas Liepas pārņēma 1984. gadā. Daila Liepa atceras, ka 50. gadu beigās, kad viņa kā studente atnākusi uz radio, reizi mēnesī, pirmdienu vēlos vakaros, ēterā skanējis kultūras aktualitāšu raidījums "Pa Rīgas teātriem un koncertzālēm", bet tad, kad koncertierakstu rādiuss jau kļuvis plašāks un aptvēris ne tikai Rīgu, bet arī citas Latvijas pilsētas, raidījuma nosaukums nomainīts pret „Republikas mūzikas dzīvi”

Radiožurnāla komentāru autoru vidū – galvenokārt muzikologi un mūzikas vēsturnieki: Vija Briede, Oļģerts Grāvītis, Arvīds Bomiks, Brigita Briede, Ruta Ruņģe, Valdis Krastiņš, Jānis Torgāns un citi. Par izdevniecības "Liesma" nošu jaunumiem un mūzikas grāmatām diezgan regulāri stāstījis izdevniecības mūzikas redaktors, komponists Aldonis Kalniņš, bet estrādes lauka aktualitātes – no toreizējo Filharmonijas kolektīvu - ansambļu "Eolika" un "Modo" jaunajām koncertprogrammām līdz pat Eduarda Rozenštrauha koncertiem Atmodas sākumā, "Mūzikas jaunumu apskatā" galvenokārt recenzējis Radio estrādes mūzikas nodaļas redaktors, komponists Gunārs Freidenfelds, rūpīgi sekodams, lai no viņa teksta bez kārtīga pamatojuma netiktu izgriezts ne teikums.

    Paralēli koncertu aktualitātēm latviešu valodā, tiek gatavoti arī raidījumi krievu valodā. Ar to mūzikas redakcijā nodarbojās Olga Pētersone.

  80. gadu otrajā pusē radiomūzikas žurnāla garums no 80minūtēm saīsinās līdz 55, un „Republikas mūzikas dzīve” kļūst par „Republikas mūzikas jaunumiem” un tā veidošanā pamazām iesaistās aizvien vairāk „savējo:” Aija Vanka un Māra Šuba, Maruta Rubeze un Ludmila Lukševica, Loreta Bērziņa, Rūta Paula un vēlāk arī vesela virkne  redakcijas jaunpienācēju ar lielu vēlēšanos darboties, ar nestandarta domāšanu un interesantām radošām idejām: Ināra Jakubone un Inga Saksone, Sandra Ņedzvecka, Gunda Vaivode, Jana Purvlīce, Ģirts Bišs un Inta Zēgnere.

1989. gadā raidījums joprojām turpina skanēt svētdienās, lielākoties ar divu nedēļu intervālu,  jo mainās politiskā situācija, daudzi koncerti un kultūras pasākumi Radio redzeslokā nonāk spontāni, to kļūst aizvien vairāk,  rīkotāji vairs nav tikai Filharmonija, Komponistu savienība un Mūzikas akadēmija, bet nu jau arī „privātais sektors”, fondi un festivālu producenti.

"Mūzikas jaunumu apskats" 90. gadu otrajā pusē un 2000 gadu sākumā jau kļuvis par visas" Klasikas" „lietu”: pa kārtai to vada un producē 8 redaktori, piesakot ierakstu tehniku, izvēloties notikumus, nosakot sižetu ievirzi, pēc attiecīgā koncerta intervējot tā dalībniekus, uzklausot publikas viedokļus, to visu samontējot, ar dramaturģisku pieeju iestrādājot raidījumā un precīzā hronometrāžā aizvadot šo raidījumu līdz ēteram.

Līdz pat 2007.gadam "Mūzikas jaunumu apskats" skan ik otrdienu  Latvijas Radio 1, ar atkārtojumu "Klasikā" trešdienu rītos, kļūstot par vienīgo platformu, kas masu medijos regulāri un visaptveroši atspoguļo koncertdzīvi un skaņu mākslas problemātiku. Lai saikne starp notikumu un tā atspoguļojumu radioviļņos kļūtu vēl ciešāka, producente Inga Saksone 2004. gadā nāk ar jaunu iniciatīvu, papildus jau visam esošajam - recenziju raidījuma Post factum iekļaušana sestdienas rīta raidījumā "Atspere". 

Un tā – ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu "Klasikas" ēterā turpinām turēt dzīvu recenzijas  garu un stāstīt par visu, kas mums šodien svarīgs mūzikā.