Daudzveidība ir tā, ko jau kopš Latvijas Radio pirmsākumiem vēlējies iegūt klausītājs. Pirms pārdesmit gadiem tapušajā faktu un atmiņu krājumā „Latvijas Radio 75” var atrast Oļģerta Šusta uzieto: „1933. gadā žurnālā Radioabonents sniegta Radio darbības pamatievirze: programmas sastādītājiem, cik iespējams, jāievēro visu intereses, nenoniecinot citu gaumi. Domstarpības starp vieglajiem un nopietnajiem radās jau  pirmajos gados, parādoties žurnāla klausītāju vēstuļu lappusēs. Klausītājs N.: "Kad vakarā noguris atnāku mājās, nav vēlēšanās klausīties kaut ko nopietnu, bet jautrākus gabalus, kaut ko uzmundrinošu”".

Par uzmundrinājumu noteikti gādājuši gan Teodora Vēja koncertansamblis, gan Gunāra Ordelovska vadītā Lauku kapela. No Ordelovskim veltītās O. Grāvīša grāmatas „Latvju pūtējmūzikas lielais šķelmis”: "Svētdiena, 1967. gada 26. novembris.

Pēc 10 gadu darbošanās mūsu Radio studijas slēgtajās telpās šodien izlīdām no pagrīdes. Izdarījām sava veida pārdrošību: pašā koncertdzīves centrā – LU Lielajā aulā uzstāties ar visu labāko, kas Lauku kapelas repertuārā pa šiem gadiem sakrājies.

Koncertu kuplināja ansamblim uzticamie solisti Vera Davidone, Miķelis Fišers, Pēteris Grāvelis…Negaidīju, ka aula būs pārpildīta. Ažiotāžu pastiprināja TV ļaudis koncertu pārraidīja visai Latvijai, arī pa Radio. Patīkama sajūta, īpaši diriģējot pašam savus darbiņus”.

Atgriežoties uz tautas mūzikas viļņa, kas radioviļņos piedzīvojis gan labvēlīgākus, gan ne tik labvēlīgus laikus, jau minētajā krājumā "Latvijas Radio 75", Diāna Albina atcerējusies: „Abu Centrālkomitejas sekretāru Pelšes un Vosa valdīšanas laikā Jāņu atzīmēšana bija stingrs tabu.

Kā šodien atceros lielo traci, kas izcēlās, kad Radio vadība saņēma stingru zvanu no augšas, ka pa radio skanējusi kāda līgo dziesma… Atklājās – kādā dziesmu koncertā skanējusi tautasdziesmas apdare „Līgo laiva uz ūdeņa”.

Sarunā ar etnomuzikoloģi Gitu Lanceri, atceramies arī tālos 80. gadus, sadarbību ar Daini Staltu un virkni raidījumu  - „Austras koks”, „Lai līgo lepna dziesma”, arī pasaules mūzikai veltītā „Odiseja”, kam šogad jau 15. sezona. Var droši apgalvot, ka ikvienam no "Klasikas" ļaudīm patīk ielūkoties pasaules mūzikas apcirkņos, to vēl nesen regulāri darījām gan raidījumam "Benefice" pievienotajās minūtēs "No Alpiem līdz Andiem", gan turpinām darīt "Neakadēmiskajās stundās",  piedāvājot arī kādu neparastāku balsi vai enerģiskāku ritmu. Savukārt par latviešu tradicionālās kultūras aktualitātēm varam uzzināt Anetes Stuces veidotajā raidījumā "Etnovēstis", kas pie klausītājiem nāk otrdienās kopš 2015. gada.

1958. gadā Radio ienāk leģendāro džeza raidījumu vadītājs, pianists un aranžētājs (arī vienā no pašiem pirmajiem Radio džeza sastāviem) Ivars Mazurs, kura misiju džeza jomā turpina Ansis Pavasaris.

Džeza krāsas pēkšņi var ieplaiksnīties "Klasikas" programmās itin kā negaidītākā kontekstā – īpašs džeza stilistikā veidots signāls tika izveidots raidījumam "Benefice", un visbiežāk šeit kādu personību ar aizraujošiem stāstiem izcēlis un rūpīgi atlasītiem ierakstiem suminājis Raitis Zapackis. Par džeza vēsturi allaž gatavs zināšanās dalīties JVLMA džeza katedras dibinātājs un vadītājs saksofonists un klarnetists Indriķis Veitners, kurš noteikti būs arī liels palīgs Anetei Ašmanei, tieši šajā sezonā aizsākot jaunu raidījumu ciklu „Džeza impresijas”.

Ne-klasiķu personības iemūžinātas arī pārraižu ciklā „Mūsu leģendas”, kur sastopam Elgu Igenbergu, Gunāru Rozenbergu,  Ivaru Vīgneru, Ringoldu Ori, Valentīnu Butāni un Oskaru Stroku (kā vairāku pārraižu autorei pateicība pienākas Daigai Mazvērsītei).

"Klasikas" viļņos svaigas džeza vēsmas regulāri ienes Māra Briežkalna rīkotais festivāla "Rīgas ritmi" un tā satelīts Art of Riga Jazz, kas adresēts izmeklētākajai auditorijai un notiek šeit pat Latvijas Radio I studijā.  "Klasika" seko un jūt līdzi savējiem starptautiskajā konkursā Sony Jazz Stage, un neaizmirstamu klātesamības sajūtu un jaunās paaudzes mūziķu džeza draivu jutām,  kad tieši Latvijas Radio kļuva par mājvietu Eiroradio džeza orķestra 2018. gada projektam Baltic Vibes, kuram jaundarbus radīja Kirke Karja no Igaunijas, Daiņus Pulausks no Lietuvas un mūsu Kārlis Vanags, radošs un pieredzes bagāts saksofonists, Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs kopš 2012. gada. Arī šis, 2020. gads, kas pasaules mēroga pandēmijas dēļ tik nepateicīgs kolektīvai muzicēšanai,  spējis pierādīt Radio bigbenda spēju mobilizēt radošo potenciālu, ja tomēr šī izdevība rodas, kā tas bijis Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanā kopā ne tikai ar Raimondu Paulu, bet arī Aleksandru Antoņenko!

Trešdienas "Klasikā" ir īpašās dienas, kad koncentras laikmetīgās krāsas. Par to, ka šie vakari arī aizvadītajos gados bijuši īpaši, pateicība arī Ilmāram Šlāpinam par rubriku ""Rīgas Laiks" klausās". Bet, ja  trešdienas vakarā "Klasikas" vilnī saklausāt sievietes raudas, tas tikai liecina, ka tūlīt jūs uzrunās „Skaņu meža” kopējs, kura pārziņā ir paši pārsteidzošākie skaņu stādi, - Rihards Endriksons un viņa pārraide "Tāda mūzika". Trīs vakarus mēnesī skan arī "Tīrkultūra" (veidotāji Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics).