KARĪNA no Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas 8. klases klausās Imanta Kalniņa dziesmu "Piena ceļš".

"Šī dziesma ir tik silta, tās melodija ir tik tīra un skaista! Neskatoties uz to, ka rodas siltuma sajūta, tik un tā var just vēsu vēju, kurš liek maniem matiem virpuļot pa gaisu un drebuļiem pārskriet pār manu muguru. Tā ir mīļa un stāsta par mūsu Latviju - tāpēc silta, bet asaru pilnas acis un drebuļi pār muguru pārskrien tiem, kuri atrodas kur tālu no Latvijas un ilgojas pēc dzimtenes.

"Piena ceļu" noteikti krāsotu upes zilā krāsā. Ne debeszilā, ne vienkārši zilā, bet tieši upes zilganajā tonī. Upes ir tas, kas man saistās ar Latviju un, tā kā šī dziesma ir par Latviju, es krāsotu tieši šajā krāsā.

Ja man būtu iespēja, es nosauktu šo dziesmu "Zeme laimīgā", jo dziesmas vārdos ir minēts šāds nosaukums, un vai tad Latvija stipri atšķiras no Laimīgas zemes?"