Raidījumā turpinām iepazīstināt ar "Latvijas literatūras gada balvas 2020" nominantiem:

Inese Zandere. "Bērns, kas neiekrita"

Krājuma "Bērns, kas neiekrita" dzejoļi veltīti bērnu drošībai, traumām un bīstamajām situācijām, no kurām jāiemācās uzmanīties. Reālās dzīves situācijas dzejoļos iegūst pasakai raksturīgo citādību un hiperbolizāciju, bet vārdu spēles un pantu skaniskums veido formulas, kas iegulst prātā un palīdz bērniem identificēt bīstamās situācijas. 

Viesturs Ķerus. "Meža meitene Maija"

Grāmatas galvenā varone Maija ar ģimeni dzīvo mežā — mežsargmājās. Viņas tētis ir putnu pētnieks, kas meitai prot izskaidrot dabas norises, iepazīstināt ar putniem un dzīvniekiem, ņem Maiju līdzi putnu skaitīšanas un gredzenošanas ekspedīcijās. Grāmatā nav sadomātu, pasakainu piedzīvojumu, bet gan sajūta, ka dabā katra diena ir piedzīvojums, jo tā allaž nes ko jaunu. Sapludinot paša bērnībā piedzīvoto, savu bērnu dzīves epizodes un biologa zināšanas, V. Ķerum izdodas radīt dzīvas, ticamas ainas, kas var palīdzēt ģimenēm veidot cieņpilnas attiecības ar dabu. 

Rasa Bugavičute-Pēce. "Puika, kurš redzēja tumsā"

"Puika, kurš redzēja tumsā" ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts kā gados, tā garā jauniem lasītājiem un viņu vecākiem. Kāds puika, kurš dzimis neredzīgu vecāku ģimenē, ir spiests saskarties ar "citādību" visdažādākajās izpausmēs, galvenokārt tāpēc, ka viņš pasauli, atšķirībā no saviem vecākiem, spēj tvert pilnībā. Rūpes pašam par sevi un par saviem vecākiem kļūst par puikas pieaugšanas un turpmākās dzīves jēgu, liekot arī lasītājam ieraudzīt neparastajā stāstā pretrunas, kas manāmas sabiedrībā valdošajā attieksmē pret vājredzīgajiem.