Jubilāre Nora Ikstena: Dzīvē ir brīži, kad nekas netiek izdomāts

15. oktobrī Noru Ikstenu sirsnīgi sveicām skaistā un apaļā dzīves jubilejā, kuru rakstniece sagaidījusi ar divām īpašām grāmatām: stāstu un eseju izlasi "Mīlestība", kā arī sadarbībā ar mākslinieku Aivaru Vilipsōnu veidoto “Suņa dzīvi”.

Mīlestība ir ceļš, ko autore rauga kā cilvēkam iespējamo tapšanu par personību — rimti atzīstot un pieņemot visu, kas šķietami lieks dvēseles mieram: gan sāpes, pazemojumu, noraidījumu un izmisumu, gan pārvarīgas alkas un plosošas vēlmes.

Savukārt "Suņa dzīve" ir veltījums Dzilvēkam. Tā nav drukas kļūda. Dzīvnieks un cilvēks: stipra un uzticama vienība. Noras Ikstenas gaiši vienkāršie stāsti, Vilipsōna dauzonīgie “suneti” un ilustrācijas šoreiz dod vārdu Viņiem – uzticamiem un mīlošiem visa mūža garumā. Pipars, Stella, Mona, Frīda, Pērkons, Herolds... Katrā stāstā, Dzilvēkam atrodot savu otro pusi, no debesīm krīt zvaigzne. Un katru reizi caur suņa sirdi runā cilvēka sirds.

Kas abām grāmatām kopīgs, un kāpēc tieši šobrīd rakstniecei gribējies tieši šīs grāmatas nodot lasītāju vērtējumam?

"Ir tādi brīži dzīvē, kad nekas netiek izdomāts," prāto Nora. "Un man šķiet, ka abas grāmatas atnākušas ļoti dabiski –

izlase "Mīlestība" ir kā dāvana man pašai: tajā kurā iekļauti skaistākie un skarbākie literārie darbi par un ap mīlestību no dažādu gadu gājuma – maniem romāniem, stāstiem un esejām. "Suņa dzīve" ir jauna grāmata, ko izveidojām kopā ar mākslinieku Aivaru Vilipsōnu. Protams, tās nosaukumam ir divējāda nozīme – tā ir par suņiem, par to, kā viņi domā par saviem saimniekiem, rakstīta it kā no suņu skatpunkta. Taču dzīves laikā mēs, cilvēki, šo teicienu – suņa dzīve – lietojam citā kontekstā. Manuprāt, tas ļoti labi saiet kopā: ka dzīvē ir brīži,  kad jūties, itin kā dzīvotu ‘suņa dzīvi’, tomēr beigās iznāk mīlestība."

Vaicāta, kā īsti gadu gaitā mainījusies Ikstenas attieksme pret mīlestību, dzīvniekiem un arī to, kā viņa spēj to uzrakstīt un aprakstīt, Nora saka tā: "Nav jau daudz tēmu loku, par ko rakstīt... Mīlestība ir pamatīgākais, lielākais un dziļākais jēdziens, par ko rakstīt. Bet, tā kā man pašai dzīvē vienmēr bijuši suņi un aizvien vairāk sev apkārt redzu cilvēkus, kuri spēj savu mīlestību dot ne tikai cilvēkiem, bet arī suņiem, viss saslēdzās kopā.

Citējot Māru Zālīti – ja cilvēki iemācīsies saprast suņus, viņi iemācīsies saprast arī paši sevi…

Šajos vārdos slēpjas dziļa jēga, jo mīlestībai jau ir ļoti daudz dažādu veidu: tā jau nav tikai mīlestība starp radiniekiem, mātēm un meitām, tēviem un dēliem, bērniem un vecākiem. Mīlestība ir tik visaptverošs jēdziens, ka par to nekad nav par vēlu runāt."

Vairāk un plašāk šeit!