4. decembrī ar koncertu Spīķeru koncertzālē norisinājās Baltijas jauno komponistu bigbenda kompozīciju konkursa fināls, kurā izskanēja trīs jauno komponistu skaņdarbi – Kristīnas Bjankas Rantalas (Kristina Bianca Rantala, Igaunija) Angel’s Share, Reiņa Ašmaņa Wild Life un Jāņa Rubika “Mans miers ir beigts”. Žūrija, kuras sastāvā bija Rauls Sēts (Igaunija), Jievars Jasinskis (Lietuva) un Rolands Kronlaks, lēma pirmo vietu piešķirt Kristīnai Bjankai Rantalai, otro – Jānim Rubikam, trešo – Reinim Ašmanim. Par konkursa norisi un finālu raidījumā stāsta Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags un dziedātāja Beāte Zviedre, bet attālināti sazināmies arī ar uzvarētāju Kristīnu Bjanku Rantalu.

Neliels sarunas fragments:

Anete Ašmane: Jūsu skaņdarbam pamatā ir kāds interesants stāsts. Varbūt varat to atklāt klausītājiem?

Kristina Bjanka Rantala: Jā, skaņdarba nosaukums ir Angel’s Share. Kā jūs varbūt zināt, angel’s share jeb “eņģeļa nodeva” ir viskija daudzums, kas, dzērienam nostāvoties mucā, iztvaiko un tiek pazaudēts. Pagājušā gada vasarā biju Edinburgā, un, tā kā esmu liela viskija fane, devos uz degustāciju bārā. Tur pie manis pienāca kāds svešinieks un teica: “Pārstāj zagt mūsu viskiju!” Atbildēju, ka nupat par to samaksāju, nopirku. Viņš atbildēja, ka todien ziņās teikts, ka aptuveni 60% skotu viskija iztvaiko kā “eņģeļu nodeva” un, kad viņš ieraudzīja mani, saprata, ka es esmu tā, kas zog viņu viskiju, jo izskatos pēc eņģeļa. Tas bija viens no jocīgākajiem, bet jaukākajiem komplimentiem, ko esmu saņēmusi. Tā iedvesmoja šo skaņdarbu.

Mēs Latvijā jūs īsti nepazīstam, varbūt varat pastāstīt par sevi.

Esmu 21 gadu veca komponiste un aranžētāja no Igaunijas. Vadu divus bigbendus – Taltek un Georga Otsa Tallinas mūzikas skolas. Esmu daudz strādājusi ar igauņu Dream Bigband un viesojusies arī citos sastāvos. Es arī skoloju vokālās grupas Tallinā un pasniedzu džeza vokālu. Mana augstākā izglītība ir kā džeza pianistei. Šobrīd studēju kompozīciju un dziesmu rakstīšanu Helsinkos.

Kā džeza ienāca jūsu dzīvē? Vai to iepazināt jau bērnībā?

Nāku no mazas pilsētiņas Igaunijas dienvidos un pārcēlos uz Tallinu, lai studētu klasisko kompozīciju. Kad biju tur pavadījusi gadu, sapratu, ka mana muzikāla valoda visu laiku tiecas džeza virzienā. Visu savu mūžu esmu bijusi liela bigbendu mūzikas cienītāja un fane, tāpēc priecājos, ka radās iespējas aranžēt. Aizvien vairāk sāku studēt džeza harmonijas un teoriju, un tagad esmu tajā pilnīgi ieaugusi, vairs netieku vaļā.

Jūs esat ļoti jauna, bet jau vadāt divus bigbendus un strādājat kā pedagoģe. Vai tas nav grūti?

Es sāku pasniegt, kad vēl studēju, bet tā nāca kā dabiska lieta.

Man patīk šis darbs, jo tas dod iespēju pašai atkal un atkal apgūt visu to, ko mācu citiem. Tādā veidā augu arī pati. Tas ir kā treniņš, tikai citā veidā. Tas palīdz uzlabot arī komunikācijas un līderības prasmes, jo visu laiku jāstrādā ar cilvēkiem.

Man ļoti patīk strādāt ar bigbendiem, sāku, aizvietojot citus diriģentus. Mācoties no tiešām labiem diriģentiem, esmu attīstījusies pati un jau vairākus gadus iedziļinos tajā, ar laiku kļūstu arvien neatkarīgāka un pārliecinātāka par sevi. Neteiktu, ka tas ir grūti, bet interesanti un ļoti atbildīgi. Esmu pateicīga, ka man ir šāda iespēja.