Viena no Mirdzas Ķempes dzejas pamattēmām nenoliedzami ir mīlestība, kas ir radoša, dzīves spēku apliecinoša un aizraujoša, un šo tēmu Ķempe saglabā arī būdama jau padomju Tautas dzejniece un savā ziņā varas saukļu rupors.

Mīlestība Ķempei ir svarīga un nepieciešama, lai viņa spētu eksistēt gan kā sieviete, gan dzejniece. Tomēr ikdiena nebūt nav tik idilliska, bet par Mirdzu Ķempi var teikt, ka viņas personā ir kas tāds, kas piemīt tikai lieliem cilvēkiem, proti, mīlestības lielums ir pāri pār visu, ko pierāda viņas rūpes par Eriku Ādamsonu pat tad, kad viņš ir kopā ar citu sievieti. Var sacīt, ka Mirdza Ķempe visu dzīvi dzīvoja mīlestībai, kas bija viņas atkarība, bet vienlaikus arī spēks.

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Ingus Barovskis