Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī pulksten 21.05, Latvijas Televīzijā būs skatāma dokumentālā projekta "Filmas arheoloģija: "Ziemassvētku jampadracis"" TV pirmizrāde, kurai sekos Vara Braslas filma “Ziemassvētku jampadracis".

Dokumentālais stāsts, ko veidojusi režisore Agita Cāne-Ķīle, scenāriste Daira Āboliņa un vadošais operators Edgars Bite, ir veltījums latviešu kino vecmeistariem un viņu ideāliem. Projekts realizēts, sadarbojoties studijai VISIO un Latvijas Televīzijai, producenti - Ieva Rozentāle un Dzintars Belogrudovs.

Plašāk par šo projektu tā pirmizrādes rītā "Klasikai" stāsta filmas scenārija autore, kinokritiķe Daira Āboliņa

***

Režisors Varis Brasla ir Ziemassvētku filmas žanra radītājs Latvijā.  27 gadus šajā jomā viņam nav bijis Latvijā konkurentu! Latvijā nu jau vismaz trīs bērnu paaudzes zina, kāpēc mammai bērnu dēļ paliek sirmi mati un acu kaktiņos veidojas smieklu krunciņas.

Kopā ar savu uzticamo scenāristu Alvi Lapiņu 1994. gadā Varis Brasla uzņēma filmu “Ziemassvētku jampadracis”, kurai mīļums un draiskulība plūst no katra kadra! Vācu rakstnieces Agneses Zaperes jau 1914. sarakstītais stāsts “Cīrulīši” par draudzīgo daudzbērnu ģimeni bija iznācis grāmatā latviski. Pēc tam, kad Alvis Lapiņš to bija krietni revizējis un pārrakstījis, tas ar vien vairāk sāka atgādināt Latvijas pirmās neatkarības laika sabiedrības kontrastus, materiālajās un garīgajās vērtībās.

Tas ko tandēms Brasla un Lapiņš nekad neapšauba ir mīlestība, jo īpaši, ģimenes mīlestība!

Deviņdesmito gadu sākums bija skarbs kino laiks. Lai uzņemtu filmu Latvijā, bija jākļūst par producēšanas celmlauzi, kaut gan daļa naudas TV filmai vēl tika piešķirta no Krievijas Ostankino radošās apvienības “Ekran” tolaik jaunradītajai latviešu filmu studijai “Alko”, lai tiktu pie filmas bija jāiemācās nauda piesaistīt. Kā aizkulišu leģenda vēstī, toreizējais Latvijas Nacionālās operas direktora vietnieks un aktieris Vilnis Beķeris daļu naudas atnesis no kādas bankas mugursomā… pats vēlāk kopā ar dēlu iefilmējies kādā epizodiskā šīs filmas lomā vai nu naudas pelnīšanas vai taupīšanas nolūkos, jeb tomēr sentimenta dēļ…

Filma jau sākotnēji bija iecerēta kā Ziemassvētku stāsts ar dziesmām(un vienu deju). Lielie kino komponisti Raimonds Pauls bija kļuvis par kultūras ministru, bet Imants Kalniņš par jaunatgūtās valsts deputātu un tā mūziku Braslas filmai rekordātrumā uzrakstīja komponists Mārtiņš Brauns. Dziesmas izrādījās lielisks palīgs stāstam par muzikālo Cīrulīšu ģimeni.

Viens no “Ziemassvētku jampadrača” brīnumiem ir bērni un viņu sirsnīgās attiecības ar lieliskajiem un izcilajiem latviešu aktieriem: Jāni Paukštello, Uldi Dumpi, Daci Eversu, Ināru Kalnarāju, Ilzi Vazdiku. Šis ir vienīgais Latvijas kino gadījums, kas bērnu lomām, tika apstiprināti četri muzikāli vienas ģimenes bērni: smiltenieši Līga Zostiņa, Lāsma Zostiņa, Liene Zostiņa un Ilmārs Zostiņš. Šo daudzbērnu kolektīvu papildinot ar vēl vienu apdāvinātu puiku Edgaru Eglīti. Bet brīnumbērnu - jauno pianistu filmā tēloja tolaik puika Kaspars Ādamsons, kurš mācījās vijoli un protams nevarēja paredzēt, ka viņš kļūs par diriģentu. Viņiem, nu jau pieaugušiem cilvēkiem, “ Ziemassvētku jampadracis” ir bērnības pasaka, kurā ir kaut kas vairāk par scenārijā ierakstītiem draiskiem notikumiem.

Tas ir pozitīvs stāsts par Latvijas laika krīzes kino! Vai varam vilkt paralēles?

Interviju ar Dairu Āboliņu lasiet sabiedrisko mediju portālā LSM.LV!