Lepni un priecīgi! "Teikas muzikanti" un "Senleja" folkloras festivālā "Baltica" Igaunijā

No 28. maija līdz 2. jūnijam Igaunijā notika Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" - tieši 30 gadus pēc pirmā "Baltica" festivāla Igaunijā, kas tur notika 1989. gadā. Latvija šādu jubileju svinēja pērn.

No Latvijas uz Tallinu devās divas folkloras kopas - "Teikas muzikanti" no Rīgas un "Senleja" no Siguldas.

Rīdziniekiem šī bija pirmā "Baltica" pieredze ārpus Latvijas, par kuru Katrīna Feldmane saka tā: "Festivālā rādījām divas programmas - vienu kopā ar "Senleju", kurā dziedam līgotnes un rādām arī dančus un kadriļas. Kad mums ir gods kāpt uz skatuves piecatā kā "Teikas muzikantiem",

rādām gan savas mīļākās Jāņu dziesmas, gan citas savas mīļākās dziesmas - par mīlestību, prieku un jaunību."

"Līdz ar to, ka piederam Rīgai, atļaujamies dziedāt dziesmas no visas Latvijas, kas, manuprāt, ir jauki, un,

ja nu mēs šajā festivālā nesam Latvijas vārdu, tad mēs nesam tiešām visas Latvijas vārdu," atzīst ansambļa dalībniece Līna Briņģe.

"Senleja", kas pēc pāris gadiem svinēs savas pastāvēšanas 40. jubileju, festivālā "Baltica" ārpus Latvijas jau pabijusi - 1999. gadā.

Folkloras kopas vadītāja Anda Skuja "Senlejā" dzied kopš pirmās dienas, un šobrīd pati ir pasākumu rīkotāja, iesaistoties arī festivāla "Baltica" īstenošanā Latvijā.

Viņa atzīst: "Lai nopītu savus skaistos vainagus, uz Igauniju bijām paņēmuši līdzi ziedus no savām Gaujmalas pļavām - pilnus spaiņus!

Visas Jāņu zāles jau zied pilnā sparā, redzēs, ko pīsim vainagos, kad pienāks Vasaras saulgrieži, ko Turaidā tradicionāli svinam 21. jūnijā.

Mūsu etnogrāfe Indra Čekstere šobrīd raksta grāmatu par Jāņu vainagiem - par vainagu pīšanas tradīcijām visos Latvijas novados. Tajā būs apkopoti arī pazīstamu un mazāk pazīstamu cilvēku atmiņu stāsti par to, kādas puķes pina vainagā, kad pina un kā pina šos Jāņu vainagus. Ir, piemēram, stāsti, ka vainagi pīti tikai no tām puķēm, kas audzētas dobēs, nevis no pļavu ziediem."