Jubilārs Andris Veismanis: Rozi nevar pasmaržot caur gāzmasku

Tāpat kā daudziem citiem māksliniekiem, arī diriģenta un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Andra Veismaņa radošo skrējienu apstādinājusi ārkārtas situācija - atceltas gan operizrādes, gan koncerti, bet mācību process ar studentiem notiek attālināti.

Veismanis, kurš rīt svinēs 55. dzimšanas dienu, piekrīt, ka daudzas lietas patiesi var darīt attālināti, bet ne jau visas: "Šobrīd daudz skatos ierakstus, ko piedāvā Ņujorkas Metropoles opera, Vīnes Valsts opera un citi opernami, kas tagad atvēruši šo iespēju – lai kā arī nebūtu, dzīvais, dabīgais, cilvēcīgais kontakts nav aizvietojams. Nu, nevar rozi pasmaržot caur gāzmasku!"

Sandra Ņedzvecka: Vispirms tev lūdzu vārdos uzzīmēt scenogrāfiju, kādā attālināti runāsimies...

Andris Veismanis: Man ir tā laime, ka sieva ļoti vēlējās, lai uzlaboju savus darba apstākļus – tad nu man ir tāds speciāls darbagalds un spogulis, kurā diriģējot sevi varu kontrolēt. Esmu savā istabā, man ir ļoti laba bibliotēka – ļoti priecājos, ka beidzot visas iegādātās grāmatas varu pamazām sākt arī izlasīt. Mani ļoti interesē mākslas vēsture, arī Latvijas dažādo novadu vēsture, un, runājot par vīrusu, ar ko esam sabaidīti, gribu vērst uzmanību uz to, ka līdzīgu vīrusu izplatība bija ļoti slavena arī citos laikos.

Piemēram, nupat lasīju par saslimstību 19. gadsimta sākumā Kurzemes līvu novadā – vairāk nekā piecdesmit procenu jauniešu gāja bojā no nezināmas plaušu slimības, kuru nevarēja izskaidrot.

Nebija arī penicilīna, kas uzveica plaušu karsoni. Gāja bojā daudz vairāk cilvēku nekā tagad, toreiz bija arī pilnīgi citi sanitārie apstākļi un medicīna. Tādā veidā es kaut mēģinu saprast, kas notiek, un

priecājos par Raimondu Paulu, kurš nosaka – "katram ir savs liktenis un savs veids, kā viņš dzīvo vai mirst", un dodas uz studiju strādāt pie jaunās koncertprogrammas "Trīs Raimondi"...

Man ir grūtāk, jo diriģentam bez kora un orķestra ir lielas grūtības pašam muzicēt, bet nu - mājās iespējams strādāt ar nākamajiem projektiem, kuri varbūt būs vasarā, jo izskatās, ka tie, kas bija paredzēti pavasara pusē, visi nobrukuši.

Bet ar saviem studentiem tu tiecies neklātienē?

Jā, jā, tūlīt pēc šīs intervijas satiksimies 'zoom' vietnē. Viņi uzliek kādu ierakstu, pie kura diriģē. Var arī to darīt klusējot, tikai katram vajag būt priekšā notīm. (..) Studentiem ir arī grupu lekcijas konferences formātā, un zinu, ka arī citi studenti tā strādā citās pasaules universitātēs, jo tagad vienkārši ir tāds laiks. Attiecībā uz attālinātajām studijām – ir lietas, kas attālināti ir iespējamas, bet dažas lietas vajadzīgas kontaktstundu veidā, kad esi klāt. Tagad daudz skatos ierakstus, ko piedāvā Ņujorkas Metropoles opera, Vīnes Valsts opera un citi opernami, kas atvēruši šo iespēju – lai kā arī nebūtu, tas dzīvais, dabīgais, cilvēcīgais kontakts, kas veidojas operā, baletā vai koncertā, nav aizvietojams. Nu, nevar rozi pasmaržot caur gāzmasku! Saskarsme ar mūziku ir unikāla, dievišķa. Ieraksts maina skaņas balansu, sajūtu gammu.

Kuras ir tās operas vai baleta izrādes, kuras tev šajā laikā būtu bijis jādiriģē, un par kurām tu domā, cerot uz drīzu atgriešanos?

Man bija dīvains gadījums ar Imanta Kalniņa "Spēlēju, dancoju", kas man ļoti patīk – uzskatu, tā ir viena no labākajām, skaistākajām un dziļākajām latviešu komponistu uzrakstītajām operām. Tas, protams, saistīts gan ar Raiņa un Imanta Ziedoņa tekstu, bet Kalniņš ar savu fantastisko talantu to ir brīnišķīgi iedzīvinājis. 12. marta rītā mums bija mēģinājums – atnāca operas valdes loceklis Sandis Voldiņš un teica, ka tiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, vajadzētu ievērot karantīnu.

Jutu, ka kaut kas gaisā briest. Vēlāk pēcpusdienā pateica, ka izrāde ir atcelta. Protams, drošības dēļ tas bija jādara, lai nesaslimtu solisti, orķestris, koris un arī publika, bet sajūta bija tāda apokaliptiska. It kā braucot ar mašīnu lielā ātrumā tiktu norauta rokas bremze. Ka viss apstājas.

Aizvadītajā svētdienā man būtu bijis jādiriģē baleta "Trīs musketieri" divas izrādes. Ļoti skaista programma bija paredzēta Lielajā piektdienā ar kori "Ave Sol". Izskatās, ka arī 4. maija koncerts, kas bija plānots VEF Kultūras pilī kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un kamerkori "Ave Sol" un solistiem, droši vien nenotiks. Ceru, ka jūnijā varēsim atsākt strādāt.

Vairāk šeit!