Rakstniekam Jānim Joņevam 21. martā apritēja 40 gadu un martā apgādā "Dienas Grāmata" klajā nācis arī viņa jaunais stāstu krājums "Tīģeris".

Grāmata ir vairāku gadu garumā tapušu stāstu izlase. Grāmatas dizainu un  ilustratīvo pielikumu, komiksu, darinājis ilustrators Reinis Pētersons. "Krājums ir vienīgā pieņemamā sižeta literatūras forma. Romānu lasot, mēs redzam, mēs ar pirkstiem jūtam, kad tas beigsies. Krājumā ne, nav zināms, vai atlikušajā lapu šķipsnā turpināsies šis stāsts vai sāksies jau nākamais. Izņemot pēdējo stāstu, jā, diemžēl tas tomēr būs paredzams," - tā Jānis Joņevs (1980) - godalgotā un jau vairāk nekā desmit valodās tulkotā romāna "Jelgava 94" autors. 2019. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca arī režisora Jāņa Ābeles pēc tās motīviem uzņemtā filma. Daudz publicējies kultūras periodikā. 2014. gadā kopā ar mākslinieku Reini Pētersonu tapusi grāmata bērniem "Slepenie svētki". Latvijas teātros iestudētas arī vairākas autora lugas: "Bārdas" (DDT), "Urbānie mīti" un "Zvērīgā mīla" (DDT).

 

 

 

Liega Piešiņa: Kāds parasti ir tavs brīvdienu rīts? Kas ir tas, ko tu dari pēc deviņiem - vai acis jau ir vaļā?

Jānis Joņevs: Kaut kad pēc deviņiem tās atveras, jautājums, vai tas nav pirms desmitiem. Beidzamo pusotru gadu esmu atteicies no biroja darba, tāpēc katru rītu jāpiedomā, kāda diena īsti ir. Svētdienā tomēr varbūt ir mazliet cita sajūta - jādomā, vai neaiziet uz baznīcu. Ir sajūtams kaut kas mazliet atšķirīgs.

"Tīģeris" - tie ir bezgala dažādi stāsti, un daudzos ir saistība ar Latviju. Cik tas ir apzināti? Tu pats arī esi daudz braukājis apkārt.

Drīzāk apzinātāki ir tie stāsti, kuru darbība nav Latvijā. Tie stāsti kādu brīdi krājās, un...

ar klusu izbīli pamanīju, ka literārais varonis ir izkāpis no metālista gadiem un tagad kļuvis par biroja cilvēku, un tie stāsti biedējoši bieži risinās biroja vidē, un tad es domāju - vai patiesi nespēju iztēloties neko citu?!

Tāpēc dažus stāstus 'aizšāvu' pēc iespējas tālu projām - citā pasaules malā, citā situācijā. Arī kompozicionāli tas vadmotīvs, kas ir grāmatā, ir saskatāms - sapņi, kas piepildās kādā negaidītā veidā. Jo vienā brīdī es sabijos, ka aprakstu kaut kādu īpatnu biroja dzīves fenomenu, bet es gribētu domāt, ka tas ir plašāks, tāpēc gribēju iziet ārpus dzimtenes. Pirms pāris gadiem piedalījos kādā diskusijā Beļģijā, kur bija vēl divi franču rakstnieki - viņi prezentēja savas grāmatas, un vienam grāmatas darbība notika Skotijā un otram - ASV. Un tad biju es, kuram grāmatas darbība notiek manā dzimtajā pilsētā. Tā sākās diskusija, kur teicu, ka man ir grūti iztēloties latviešu grāmatu, kurā darbība notiktu ārpus Latvijas. Pēc šīs diskusijas pievēršu mazliet uzmanību tam, ka derētu kaut kur mēģināt izkāpt ārā.

Bet grāmatā "Tīģeris" mēs varam arī izlasīt, ka viss aprakstītais ir izdomāts.

Jā, salīdzinot ar iepriekšējo grāmatu, es mēģināju aiziet no atmiņām uz iztēli. Bet nu - tāpat kā iepriekšējā grāmata nebija tikai atmiņas, tāpat arī šī nav gluži tikai iztēle.

Grāmatā "Jelgava 94" bija ļoti daudz precīza faktoloģiskā materiāla. Vai "Tīģeri" varam uzskatīt par metaforu?

Jā, arī uz vāka tas ir saskatāms. Tīģeris tajā grāmatā spokojas ik pa brīdim. Tā ir metafora, jā. Tas, kas mēs gribētu būt. Kaķis, kas jūtas kā tīģeris. Tīģeris ir iekšējais dēmons. Tīģeris ir pateicīgs tēls, kas reizē ir banāls un ietilpīgs.

Ja runājam par laika posmu starp 2012. gadu - starp "Jelgava 94" un šodienu: no vienas puses, protams, var teikt, ka "Tīģeris" ir 'tikai' otrā grāmata, bet tajā pašā laikā tev ir arī bērnu grāmata, kas tapa kopā ar mākslinieku Reini Pētersonu, arī vairākas lugas, kas ir iestudētas. Kā tu pats uzskaiti - vai "Tīģeri" uzskati par savu otro grāmatu?

Vispār izvairos par to domāt, jo man ir sajūta, ka laiks iet un ir pārāk maz izdarīts. Tā ka no šāda veida klasifikācijas izvairos. Jau pēc pirmās grāmatas domāju - ne citiem, ne sev neesmu solījies, ka būs vēl kaut kas, bet nu - jāatzīst, ka tagad ir arī šī, un ir tomēr mazliet patīkamāk. Pa vidu gan darīju visu ko - biju iesācis daudzus projektus, kas tālāk par datoru pagaidām nav tikuši.

Kāpēc tā?

Visādas idejas radās un šaudījos daudzos virzienos, nevarēju koncentrēties. Stāstu krājums, protams, nav romāns, bet ceru, ka tas viss, ko es tur 'šaudīju', nebūs gluži pa tukšo, varbūt vēl kaut ko izdosies savākt.

Vairāk un plašāk - ierakstā!