Otro Ziemassvētku rītā tiekamies ar Guntu Bāliņu, lai runātos par tikko izdoto monogrāfiju "Artūrs Ēķis. Dzīves šūpoles". 

"Pirms vairākiem gadiem, kad saņēmu Tamāras Ēķes piedāvājumu rakstīt grāmatu par Artūru Ēķi, man kā autorei tas bija liels izaicinājums. Savulaik četri no viņa "zvaigžņu klases" – Māris Liepa, Haralds Ritenbergs, Uldis Žagata un Alfrēds Spura –  jau bija aprakstīti un godināti. Un laikam jau likumsakarīgi, ka nu bija pienākusi kārta arī viņam – Artūram Ēķim. Varbūt kaut kas ir piemirsts, kaut kas pacelts mazliet augstāk, varbūt arī nedaudz citādāks, bet tas ir stāsts  par zvaigžņu klases zēnu Artūru Ēķi, kura dzīves ceļi nu ir nostaigāti. Tādi ceļi, par kuriem ir uzrakstīta šī grāmata," atklāj Gunta Bāliņa.

Dzīves šūpoles... Tās vienmēr ir kustībā. Taču ir brīži, kad tik ļoti gribas tās apturēt! Vēl tikai vienu mirkli ilgāk atrasties augšējā punktā, uzkavēties, lai pēc tam ļautos kritienam. To, cik spēcīgam, mēs nekad nezinām, bet šis kritiens ir neizbēgams. Un tāpat mēs nezinām, vai pēc kritiena atkal sekos lēciens augšup. Bet tik ļoti gribas augšup!

Šī grāmata tapusi kā baletdejotājas un horeogrāfes Tamāras Ēķes veltījums vīram un dzīves draugam Artūram Ēķim. Šajā grāmatā nebūs Artūra Ēķa kolēģu, skolnieku un draugu atmiņas. Te būs lasāmas Tamāras atmiņas par Artūra dzīves lidojumiem, kritieniem, priekiem un kopā nodzīvotajiem gadiem teju pusgadsimta garumā. Te būs rodamas paša Artūra pārdomas, raksti, vēstules, publikācijas, redzējums par deju, politiku, kolēģiem, ģimeni, mīlestību un savu dzīvi, kuru viņš tēlaini salīdzinājis ar lidojumu šūpolēs.

Savas paaudzes vidū Artūrs tika uzskatīts par izcilu stāstnieku. Kādā no savām publikācijām viņš rakstīja: "Es kāpu kalnā, un tur mani gaidīja tādi ceļi, par kuriem būtu jāraksta vesela grāmata, ja vien mācētu."