Šā gada 16. augustā Japānas Ārlietu ministrija izziņoja 2023. gada Japānas ārlietu ministra goda raksta saņēmējus. Starp tiem ir arī kordiriģente, Vispārējo Dziesmu un deju svētku virsdiriģente, profesore Aira Birziņa, kura ar mūzikas starpniecību veicinājusi Japānas un Latvijas savstarpējo sapratni.

8. decembrī Japānas vēstniecībā Rīgā šo Goda rakstu Airai Birziņai pasniedza Japānas vēstnieks Latvijā Takase. 

Apsveicēju vidū bija Latvijas Kultūras Ministrijas Valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere, Rīgas Doma kora skolas vadītājs Gints Ceplenieks, arī Latvijas Radio 3 Klasika pārstāve Maruta Rubeze ar uzrunu, kā arī flautiste Guna Paula ar simbolisku muzikālu sveicienu, pārsteidzot un iepriecinot klātesošos ar tradicionālās japāņu flautas - šakuhači spēli.

Lūk, ko jau pēc svinīgās ceremonijas Marutai Rubezei pastāstīja Goda raksta saņēmēja Aira Birziņa...

"Es tiešām esmu ļoti pagodināta un priecīga saņemt Japānas Ārlietu ministrijas atzinību par darbu vairāk nekā 20 gadu garumā, kopš strādāju korī "Dzintars".

2000. gadā, kad uzsāku darbu ar kori "Dzintaru", tas gatavojās koncertturnejai Japānā. Taču tas arī bija laiks, kad Ausma Derkēvica savas aktīvās gaitas kā kora vadītāja beidza. Taču Japānā jau bija izsludināti koncerti tieši ar Ausmu Derkēvicu!

Bija jājautā japāņiem, vai viņi joprojām turpinās organizēt koncerttūri, ja korim mainījusies diriģente, jo iepriekš "Dzintars" jau bija viesojies Japānā, un pēc pirmā brauciena tam bija ļoti liela slava... Arī jaunā koncerttūre lielā mērā tika reklamēta un balstīta tieši uz Ausmas Derkēvicas vārda.

Jutos ļoti pagodināta, ka Japānas draugi – toreiz man viņi bija vēl svešinieki – pieņēma to, ka turpinu vadīt kori "Dzintars", un mēs šo koncertturneju organizējām kopā. Tā sākās draudzība ar Japānu.

Pēc tam gadu gaitā bijuši gan apmaiņas braucieni, bet jau toreiz man šķita, ka būtu interesanti paplašināt sadarbību ne tikai starp koriem, bet vairāk iepazīt Japānas kultūru un mūziku arī pie mums Latvijā. Tāpēc organizējām vairākas japāņu diriģentu meistarklases Latvijā, savukārt es

2006. gadā braucu strādāt ar Japānas televīzijas bērnu kori – viņi iestudēja pilnu programmu ar latviešu mūziku. Diriģēju koncertu brīnišķīgā, lielā zālē Tokijā, un vēlāk to pārraidīja Japānas televīzija.

Liela daļa no tām bija Raimonda Paula dziesmas, ko viņš kādreiz rakstījis zēnu korim: tas bija apzināti, jo Raimonds Pauls Japānā ir labi zināms ar dziesmu "Dāvāja Māriņa" – visi japāņi to prot dziedāt līdzi, un viņi nemaz nedomā, ka tā nav japāņu dziesma.

Arī Uģis Prauliņš sadarbojies ar to pašu Japānas televīzijas bērnu kori: viņš tam uzrakstīja ļoti skaistu ciklu ar japāņu dzeju, un, kad koris pirms dažiem gadiem viesojās Latvijā, viņi šo ciklu atskaņoja. Tā mēs esam iepazinušies ar daudziem un dažādiem kolēģiem diriģentiem Japānā.

Esmu tik ļoti iepriecināta par to, cik japāņi daudz dzied latviešu komponistu mūziku! Taču tur noteikti lieli nopelni ir arī diriģentam Čifuru Macubaram – viņš ilgus gadus strādāja Somijā, bija pazīstams ar Baltijas diriģentiem, Baltijas mūziku, un viņš ļoti nopietni iedvesmojis japāņu diriģentus uzdrīkstēties repertuāra iekļaut latviešu mūziku.

Japāņi nebaidās pat koru konkursos par obligāto ielikt latviešu dziesmu! Piemēram, vidusskolu meiteņu kori sacenšas un dzied kādu no Pētera Plakida vai Pētera Vaska dziesmām kā obligāto.

2004. gadā tika dibināta Japānas-Latvijas Mūzikas asociācija, un tas notika, pateicoties tiem entuziasma pilnajiem japāņiem, kuri Latviju bija ļoti iemīlējuši jau kopš 1993. gada, kad viņi pirmoreiz bija mūsu Dziesmu svētkos Latvijā. Viņi taču katru gadu Tokijā rīko latviešu mūzikas koncertu! Tas ir kā festivāls, nozīmīgs kultūras notikums. 

Un kur nu vēl fenomenālais koris "Gaisma", kas tika dibināts, balstoties uz latviešu valodas pulciņa dalībniekiem, jo latviešu valodu patiesi vieglāk iemācīties dziedot. Domāju, ka saiknes noteikti paplašināsies.

Protams, svarīga loma ir arī vēstniekam: Pēteris Vaivars bija ļoti aktīvs un daudz ko rosināja, pats ar lielu atsaucību iesaistījās dažādās norisēs. Varbūt ne vienmēr atbalsts bija nevis finansiāls, bet organizatorisks, lai varētu notikt kāds pasākums. Arī latviešu valodas pulciņš izveidojās tieši vēstniecības paspārnē.

Tuvākajos pāris gados plānots, ka viens ļoti labs japāņu koris brauks uz Latviju. Viņiem tas varētu būt īpašs brauciens, jo tas ir koris, kurš uzvar Japānas konkursos, bet nekad nav bijis ārzemēs! Un Japānas-Latvijas Koru asociācija šobrīd izvirzījusi mērķi – tā vēlētos, lai šis koris, kurš ir ļoti augstas kvalitātes un dzied daudzus latviešu skaņdarbus, dodas savā pirmajā ārvalstu ceļojumā – un atbrauc uz Latviju."