LSM ziņās: Par kino garīgajām dimensijām. Saruna ar kinozinātnieci Anitu Uzulnieci

Ar kinozinātnieci Anitu Uzulnieci tiekamies, reizē lapojot nupat iznākušo viņas atmiņu un apkopoto recenziju
grāmatu "Mans kino (un) laiks". Tajā arī 2007. gadā rakstīts teikums: "Laiks, kad neviens Latvijas iedzīvotājs nepalaida garām jaunu latviešu filmu, kad visi preses izdevumi uz karstām pēdām publicēja recenzijas un tās ja ne veidoja skatītāju viedokli, tad vismaz komunicēja ar to, ir pagājis".
Kāds bija pagājušais laiks un vai tas varētu atgriezties - par to sarunā.

Apgādā „Laika grāmata” klajā nākušajā rakstu un recenziju krājumā apkopotas periodikā publicētas recenzijas par Latvijas un ārvalstu filmām kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus, plašāki pētījumi, intervijas un citi materiāli.

Pirmais Uzulnieces raksts (par Latvijas dokumentālā kino jaunākajiem darbiem) publicēts tolaik visnozīmīgākajā kultūras jomas izdevumā – laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1973. gada decembrī, pirmā viņas recenzētā spēlfilma bija režisora Ulda Brauna "Motociklu vasara" (1975). Kopš tā laika Anita Uzulniece rūpīgi sekojusi gan Latvijas, gan ārvalstu kinoprocesiem, regulāri publicējoties dažādos izdevumos, paralēli ieguvusi kinozinātņu doktora grādu, strādājusi pasaules kinofestivālu žūrijās, piedalījusies zinātniskās konferencēs, lasa lekcijas studentiem un jau vairāk nekā 20 gadus kā programmu kuratore veido pati savu tematisko festivālu – kinoforumu "Un Vārds tapa filma…".

Grāmatas "Mans kino (un) laiks" pirmajā daļā apmēram 300 lappusēs apkopotie raksti un recenzijas sakārtoti trīs nodaļās, katru nodaļu un arī visu grāmatu ievada īpaši rakstīti ievadteksti, kas publikācijām piešķir personisku un vēsturisku laikmeta fonu. Pirmā nodaļa – "Latvijas dokumentālais kino" – iekļauj publikācijas kopš 1973. gada, no Anša Epnera, Jura Podnieka un citu režisoru pirmajām filmām līdz Ilonas Brūveres, Viestura Kairiša, Ivara Zviedra darbiem 21. gadsimta sākumā. Otrā nodaļa – "Latvijas spēlfilmas", sākot ar "Motociklu vasaru" (1975), "Ezera sonāti" (1976), "Puiku" (1977) un citām Rīgas kinostudijas filmām, turpinot ar daudzveidīgu spektru arī 21. gadsimtā – "Baiga vasara" (2001), "Rūdolfa mantojums" (2010), "Kolka Cool" (2011), "Golfa straume zem leduskalna" (2012) un citu filmu recenzijas. Trešajā nodaļā apkopotas publikācijas no 90. gadiem, liecinot par dīvaino pārejas periodu atjaunotās neatkarības sākuma gados un kino, kuru ietekmēja pārvērtības visdažādākajās jomās – ideoloģiskajā, ekonomiskajā, sociālajā utt.

Izdošanai tiek gatavota arī grāmatas otrā daļa, kur paredzētas divas plašas un starptautiski orientētas nodaļas – "Manas kino mīlestības" un noslēdzošā – "Un Vārds tapa filma…".