Raidījums "Benefice" veltīta mūsu leģendārajam vijolniekam Valdim Zariņam, kurš dzimis 1942. gada 16. martā.

Mūziķis nācis no Zemgales, no Emburgas, mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā un savu pirmo pamatīgo solo koncertu sniedzis piecpadsmit gadu vecumā. Jau no jaunības gadiem Valdis Zariņš turpinājis valdzināt ar savu muzikalitāti, piesātināto, ziemeļnieciski sulīgo toni, dabiski atraisītu un izlīdzinātu frāzējumu, spožu virtuozitāti, kurā lieliski līdzsvarojusies intuīcija, emocionalitāte un intelekts.

Valdis Zariņš mācījies vijoļspēli Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Izraila Abramisa, Mūzikas akadēmijā pie Jakova Targonska, vēlāk meistarību slīpējis konkursos un Sanktpēterburgas konservatorijas aspirantūrā. Jau studiju gados viņš uzstājas kā solists ar toreizējo Radio orķestri, sniedzis solokoncertus visā Latvijā.

Lūk, ieraksti viņa darba grāmatiņā:

No 1963. līdz 1967. gadam Valdis Zariņš spēlējis Filharmonijas stīgu kvartetā, pēc tam divus gadus ir toreizējā Radio un Televīzijas orķestra mūziķis, no 1969. līdz 1975. gadam – Filharmonijas kamerorķestra koncertmeistars. Un tad - no 1976. līdz 2001. gadam gadam – tātad divdesmit piecus gadus - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars, kuru cienīja un respektēja ne tikai kā vijoļu grupas, bet visa orķestra līderi, un arvien gaidīja kā orķestra solistu gan latviešu, gan ārzemju koncertžanra opusos. Viņu novērtēja arī ārpus Latvijas - paralēli pienākumiem Nacionālajā simfoniskajā orķestrī Valdis Zariņš no 1995. līdz 1999. gadam ir Bergenas Filharmoniskā orķestra koncertmeistars, kurš arī tur spēlēja solo daudzos vijoļkoncertos. Viņa spēle apbrīnota arī Krievijā, Bulgārijā, Francijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā. Leģendārs ir viņa solo sniegums Romualda Kalsona Vijoļkoncertā 1993. gada starptautiskajā festivālā Europa Musicale Minhenē, par kuru Valdis Zariņš saņēma savu pirmo Lielo mūzikas balvu. Savukārt otro Lielo mūzikas balvu meistars nopelna 1998. gadā par Kalsona Vijoļkoncerta, Vaska Vijoļkoncerta "Tālā gaisma" un Adamsa Vijoļkoncerta interpretējumiem, kā arī latviešu mūzikas popularizēšanu pasaulē.

Gan koncertu afišās, gan Radio fonotēkā rodam ziņas par neskaitāmiem koncertiem un ierakstiem, ko Valdis Zariņš spēlējis kopā ar dzīvesbiedri pianisti Ievu Zariņu un citiem kamermūziķiem, kā arī ar lielākiem un mazākiem orķestriem Leonīda Vīgnera, Vasilija Sinaiska, Paula Megi, Tovija Lifšica un vēl citu meistaru vadībā. Tam pamatā ir viņa spēles īpašā muzikālā un tehniskā kvalitāte, garantēts augstvērtīgs rezultāts. Kopā ar Nacionālo simfonisko orķestri vien Valdis Zariņš bijis solists visplašākā diapazona repertuārā – sākot ar Bēthovenu, Brāmsu un Bartoku un beidzot ar Butānu, Ivanovu un Kalsonu, no Vīnes meistara Mocarta līdz modernista Pones koncertiem daudzi klausītāji atceras Valda Zariņa solo Čaikovska un Sibēliusa, Vītola un Žilinska opusos. No tā visa "Beneficē" iespējams iekļaut tikai mazu daļiņu, tādēļ šī vakara izvēlē -  latviešu mūzika: Lūcijas Garūtas, Romualda Kalsona, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Ķepīša, Jāņa Mediņa, Jāzepa Vītola, Jura Karlsona un Jāņa Ivanova darbi un to fragmenti.