3. augustā Cēsu pils parka estrādē pirmoreiz Latvijā oriģinālvalodā tika izrādīts Leonarda Bernsteina mūzikls “VESTSAIDAS STĀSTS ”. Sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri, diriģentu Andri Pogu un režisoru Viesturu Kairišu iestudējumā piedalījās Valmieras Drāmas teātra aktieris Ivo Martinsons, pašmāju solisti, tostarp Daumants Kalniņš, Rihards Mačanovskis, Ansis Bētiņš, Rūta Dūduma - un ārvalstu mūziklu zvaigznes – Vanesa Bekera, Endrū Bidlaks un Sigalita Feiga, kā arī jauniešu koris “Kamēr...”.

Diriģents Andris Poga: ""Vestsaidas stāsts" ir viens no retajiem uzvedumiem, kuru visā pasaulē jau gadu desmitiem savā repertuārā riskē darbu likt dažādi opernami. Tas nozīmē, ka pēc mūzikas kvalitātes tas ir kaut kas krietni augstākas klases nekā tikai izklaidējošs skaņdarbs mūziklu auditorijai. To mēs varam redzēt, kaut vai paskatoties afišās, un arī cilvēku interese apmeklēt šo it kā visiem zināmo, varbūt pat vietām līdzi dziedamo mūziku, ir liela.

Jā, ir liels prieks gan diriģentam, gan arī mūziķiem iestudēt šo mūziku. Tā ir ritmiski sarežģīta, nemaz ne tik viegli atskaņojama, bet tur ir tik ļoti dzirkstoši raksturi un aizraujoša enerģētika."

Tonija lomas atveidotājs Endrū Bidlaks: "“Vestsaidas stāsts” ir tipisks amerikāņu skaņdarbs, kurā daudz džeza. Tas ir stāsts par Ameriku un imigrantiem. Ir ļoti interesanti redzēt, kā Latvijas mākslinieki izjūt, interpretē un izbauda šo mūziku. Tas parāda to, cik lielisks stāsts tas ir."

Marijas lomas atveidotāja Vanesa Bekere: "Nemūžam neuzminētu, ka tas ir latviešu koris, kas dzied džezu. Viss izklausās lieliski. Viņos ir ļoti daudz enerģijas, un orķestris tik labi spēlē, īpaši jauniešu koris ir brīnišķīgs."

Kora “Kamēr...” diriģents Patriks Kārlis Stepe: "Šis bija notikums, kurā tie kora dziedātāji, kas nav tik ļoti atvērti vai ir kautrīgi, atraisījās līdz nepazīšanai. Viņi iepazina sevi, viņi bija pilnīgi brīvi uz skatuves un varēja parādīt sevi kā neredzētus cilvēkus. Sastrādāšanās ar Viesturu Kairišu arī korim "Kamēr..." nebija pirmā, koris jau zināja viņa darba stilu un ar nepacietību gaidīja šo notikumu.

Darbojāmies kā viena komanda - kora dziedātāji, solisti, orķestris, diriģents, režisors, horeogrāfs. Arī šī vide, kurā norisinājās process – Liepājā dzīvojām kopā trīs dienas tādā kā mazā šūniņā, zināmā mērā atslēdzoties no ārpasaules.

Koncentrējāmies tieši šim notikumam, tas bija vienīgais, kas mūsu dzīvēs tolaik norisinājās, un tieši tāpēc arī šis rezultāts izvērtās tāds, kāds tas bija. Šis mūzikls, Bernsteina mūzika, šis stāsts pavēra mums jaunas vīzijas par dzīvi un personīgo brīvību."