Turpinām iepazīt "Lielās mūzikas balvas 2021" nominantus, un šoreiz laiks pienācis kategorijai "Gada uzvedums".

Uz balvu pretendē:

* Multimediāla monoopera "Cilvēka balss. Telefons", režisore Sonora Vaice. 

* Audiovizuāls koncertuzvedums "Krastā saviļņots", mākslinieciskā vadītāja un diriģente Laura Leontjeva. 

* Imanta Kalniņa opera "Matīss, kausu bajārs", diriģents Ainārs Rubiķis, režisore Rēzija Kalniņa.


Raidījumā dzirdams LMB 2021 žūrijas pārstāves Ivetas Grundes teiktais, kas ieskaņots nominantu paziņošanas preses konferencē.

Īss rezumējums:

Multimediālās monooperas “CILVĒKA BALSS. TELEFONS” pirmizrāde notika 30. jūlijā Alūksnes pilsētas svētkos. Kaut arī tās iestudējumā Operetes teātris bija izvēlējies visai riskantu pieeju, vienai vienīgai personai uzticot gan iestudējuma galveno lomu, gan režiju, Sonora Vaice ar šo “neiespējamo misiju” galā tika spoži. Iestudējums apvienoja divu komponistu stilistiski atšķirīgus darbus – angliski rakstīto Džankarlo Menoti komisko operu “Telefons” un franču valodā izdzīvojamo Fransisa Pulenka psiholoģisko drāmu “Cilvēka balss”. Līdzās fenomenāli niansētajam un daudzslāņainajam Vaices sniegumam slavējams arī pianists Māris Žagars, tāpat izceļama māksliniece Ineta Sipunova, kuras pārziņā bija izrādes scenogrāfija un to papildinošie video elementi, kā arī tērpi. 

Tie aptuveni 700 jūras krastā un laivās sēdošie klausītāji, kas 9. jūlija vakarā pabija Zvejniekciemā, lai brīvdabā baudītu audiovizuālo koncertuzvedumu "KRASTĀ SAVIĻŅOTS", piedzīvoja ko patiešām īpašu. Uz Skultes ostas Ziemeļu mola Saulkrastu koris “Anima” kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Lauru Leontjevu un vīru kora balss grupā paslēpušos dziedošo diriģentu Matīsu Tuču, kā arī horeogrāfi Ingu Krasovsku  izdziedāja, izdejoja un izdzīvoja 13 Kristapa Krievkalna un Kārļa Kazāka kopīgi rakstītās dziesmas. Koristu balsis un silueti, videoprojekcijas un gaismu spēles harmoniski saplūda ar saulrieta krāsām, mēnesi un zvaigznēm debesjumā, pludmales smiltīm, mola milzu akmens krāvumiem un jūras viļņu kluso šļakatu dziesmu. 

Imanta Kalniņa operas "MATĪSS, KAUSU BAJĀRS" pirmizrāde “Lielajā dzintarā” notika 5. decembrī, teju divdesmit gadus pēc partitūras pabeigšanas. Arī tās pamatā esošā Aleksandra Čaka dramatiskā poēma ceļu līdz lasītājiem gaidīja vairākas desmitgades. Abu meistaru apaļo jubileju gadā šo skatuves darbu gaismā cēla “OratoriO” radošā komanda. Emocionāli piepildīts, arī formas un dramaturģijas ziņā pārliecinošs bija diriģenta Aināra Rubiķa partitūras lasījums, lieliski sabalsojoties ar režisores Rēzijas Kalniņas un dramaturģes Daces Micānes – Zālītes daudzslāņaino redzējumu. Par skatuves telpas askētisko noformējumu rūpējās māksliniece Sandra Strēle, ne mazāk būtiska bija Aināra Pastara smalkā gaismas partitūra un Ilzes Vītoliņas veidotie tērpi. Slavējami arī solisti Viktorija Pakalniece, Juris Jope, Rihards Millers, Edgars Ošleja, Krišjānis Norvelis, Artjoms Safronovs, Armands Siliņš, kora “Ave Sol” mākslinieki un Sinfonietta Rīga mūziķi.


Trīs nominētās izrādes raidījumā komentē mūzikas teātra dramaturgs Evarts Melnalksnis.

Sarunas pamattēmas:

  • Fransisa Pulenka operas "Cilvēka balss" iestudēšanas nozīmīgums;
  • Sonoras Vaices apbrīnojamā skatuves harisma;
  • abu monooperu versija ar klavierpavadījumu;
  • dziedātājs, kas vienlaikus ir režisors;
  • uzveduma, izrādes, koncerta definīcija;
  • tieksme pēc spodra skaistuma;
  • LMB žūrijas viedokļa nozīmīgums;
  • Imanta Kalniņa mūzikas fenomens;
  • Matīsa vēstījums;
  • Aināra Rubiķa diriģenta instinkts;
  • vēlme arī pēc citu Imanta Kalniņa lieldarbu iestudējumiem.