28. jūlijā apaļu dzimšanas dienu svinēja komponists Valdis Zilveris, šobrīd — skaņu režisors Latvijas Radioteātrī, bet ilgus gadus arī Latvijas Nacionālā teātra Mūzikas daļas vadītājs. Raidījumā — saruna ar jubilāru un viņa mūzika.

Sarunas sākumpunkts — jubilāra bērnības vieta Gulbene: vecāku mīlestība, ģimeniskā harmonija, ceļš uz mūzikas skolu caur plaukstošiem bērziem un šaursliežu vilcieniņš ziemā pa kupenām, vasarā caur smaržīgu pļavu un arī kā impulss akordeondarbam, kas gandrīz dzimis, bet vēl nevienam nav rādīts.

Turpinām ar Ventspili, kurp Valdis devās, lai studētu pie muzikoloģes Vaidas Salmiņas un satiktu arī kompozīcijas skolotāju Ritu Grīnbergu un leģendāro literatūras pasniedzēju Aiju Bumbieri. Iecerētās studijas Maskavā pie Alfrēda Šnitkes nebija iespējamas, jo Šnitkes vietā Maskavā priekšā bija Tihons Hreņņikovs, toties Rīgā daudz izdevās gūt no Paula Dambja, kurš deva vērtīgus impulsus un fundamentāli iemācīja amatu.

Pie nozīmīgiem muzikāliem iespaidiem jubilārs pieskaita Alfrēda Šnitkes, Lepo Sumeras, Arvo Perta, Pētera Vaska, Imanta Zemzara, Paula Dambja, Egila Straumes opusus.

Runājam par Hāgas Karaliskajā konservatorijā gūtajām zināšanām un ikdienas kontaktēšanos ar Karlheincu Štokhauzenu. Valdis atceras arī studiju gadus Amerikā, kur daudz būtiska guvis no Džona Keidža un Džordža Kramba mūzikas.

Sarunas gaitā aplūkojam Valda daiļrades galveno ietekmju zonu — dzīves notikumus, cilvēkus ar līdzīgu enerģētiku un dabu: jūras nepieciešamību, sniegotu kalnu un okeāna spēcīgo aicinājumu. Par būtisku savas dzīves rituāla sastāvdaļu jubilārs nosauc arī baznīcu un sola likt dienasgaismā pēdējos gados sacerētus sakrālus darbus.

35 gadus pavadījis Nacionālā teātra galvenā mūziķa amatā, Valdis Zilveris atceras Anitu Garanču, kas viņu ieaicināja teātrī un ar kuru savulaik bijusi izdevība uz filharmoniskās koncertskatuves atskaņot laikmetīgo mūziku. Piesaucam ansambli “Greizais ratiņš”, paslavējam Nacionālā teātra aktieru ansambli un dodam godu “Poēmai par skatuvi”,ko Valdis uzskata par vienu no saviem nozīmīgākajiem darbiem.

Komponists dramaturgs Valdis Zilveris saka — teātrī ar burtiski dažām skaņām jātrāpa skatītājam sirdī.

Liela nozīme Valda Zilvera radošajā mūžā ir ansamblim Altera veritas, un raidījumā atskaņojam gan “Tokātu un fūgu reminorā”, gan fragmentus no opusiem Paganinissimo un “Elektroniskā rudens fantāzija”. Atceramies arī kompjūterspēlīšu mūziku Rīgas Doma kora skolas zēnu korim un Jānim Erenštreitam un diplomdarbu Musica in memoriam, kas veltīts vecāsmātes piemiņai.

Valdis atzīst, ka nav liels jubileju svinētājs, taču ir zināms rituāls — dzimšanas dienā jābūt pie jūras. Par sava optimisma un darbīguma avotu uzskata laimīgo bērnību un piebilst, ka jādzīvo ar mocartisku sajūtu un mūzikas radīšanai nevajadzētu tuvoties ar grūtsirdību.