Izdzirdot Marlēnas Dītrihas vārdu, zibenīgi rodas asociācijas ar karu, melnbalto foto un kino, cigaretes dūmiem, mazu skatuvīti krogā, elegantu kleitu ar neparasti šmaugu jostasvietu, masīvu kažokādas apkakli...

Marlēna Dītriha, īstajā vārdā Marie Magdalene Dietrich von Losch (1901-1992), bija sava laika ikona. Liktenīga, skarba un skaista. Tādu viņa bija izveidojusi pati sevi, tādu viņu bija izveidojis laikmets.

Dītrihu dēvēja par karalieni, un šo statusu viņa apzinājās pilnībā. Kad britu princese aicinājusi viņu uz pieņemšanu, Marlēna atteikusi, draugiem savu soli paskaidrojot šādi: kāpēc gan viņai jāiet pie princeses, ja viņa pati ir karaliene?

Dītriha bija īsta modes tendenču noteicēja, dāmu modē ienesot krietni daudz vīrišķīgu aksesuāru. Vai tas bija viņas iekšējais ģēnijs, rakstura iezīme – uzdrīkstēties, vai arī biseksuālā daba, kas to lai zina. Viņai pat esot piedēvējuši apzīmējumu – "pats stilīgākais Holivudas vīrietis". Dītriha apbrīnojami veiksmīgi apvienoja liktenīgās sievietes un vīrišķīgās bravūras tēlus.

Marlēna brīvi pārvaldīja trīs valodas – vācu, angļu un franču. Visu dzīvi kopš agras bērnības mīlēja mūziku, pati spēlēja un dziedāja. Vispopulārākā Dītrihas dziesma par kara laiku, protams, ir Sag mir wo die blumen sind.

Dītriha nodzīvoja garu un spilgtu mūžu. Pēdējos 13 gadus viņa pavadīja noslēgtībā savā dzīvoklī Parīzē, kategoriski nevēloties novecot un no apbrīnota tēla pārvērsties līdzjūtību raisošā būtnē. Ne velti uz viņas kapa pieminekļa rakstītas šādas rindas: "Šeit esmu es, uz savas dzīves robežas".

Marlēna savu tēlu iemūžināja, uzrakstot arī memuārus un sniedzot vairākas stundas garu interviju, kas kļuva par pamatu dokumentālajai filmai.

Franču dzejnieks Žans Kokto reiz slaveno Holivudas aktrisi Marlēnu Dītrihu raksturoja šādi: "Tavs vārds sākas ar glāstu, bet beidzas ar pātagas cirtienu.” Iespējams, tieši šie divi konflfliktējošie viņas individualitātes aspekti vairāk nekā pusgadsimtu valdzināja publiku.


Daži Dītrihas izteicieni

* Ja cilvēks saka, ka izdarījis visu, ko vien varējis, tad viņš sevi nenovērtē

* Nenovēršamais jāpieņem ar pašcieņu

* Atbalstu tradīciju sievietēm valkāt sēru tērpu. Sieviete sērās saņem tādu uzmanību, kāda viņai tajā brīdī nepieciešama

* Nav nepieciešama liela fantāzija, lai baidītos no nāves

* Mīlestībā lepnums vairāk bīstams sievietei, ne vīrietim. Ja vajag saglābt stāvokli, vīrietis aizmirst par savu lepnumu vieglāk un ātrāk

* Maigums ir daudz labāks mīlestības apliecinājums, nekā kvēli solījumi

* Katrs vīrietis vairāk interesējas par sievieti, kura interesējas par viņu, nevis par sievieti, kurai ir skaistas kājas...

* Mīlestībā nevar atšķirt uzvaru no kapitulācijas

* Sievietei skaistums svarīgāks par prātu, jo vīrietim ir vieglāk skatīties, nekā domāt