Kādreizējā Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas koncertmeistara, čellista Jāņa Sproģa atcerē skan Johana Sebastiāna un Karla Fīlipa Emanuela Baha un Asnas Andžānes mūzika, kā arī čellistes Ingas Ozolas (Sunepas) atmiņas par tēvu.

„Viņa dzīve bija braukšana, mašīnas, spēlēšana un daži hobiji. Atceros, ka dziedātājs Miķelis Fišers brauca ciemos pie tēva, kopā viņi devās vēžot un pēc tam lielījās ar saviem lomiem. Tēvs ļoti daudz klausījās plates, pat diriģēja līdzi un ļoti dziļi izjuta mūziku, ne tikai opermūziku, ar kuru saistījās ikdiena, bet arī simfonisko mūziku.”

Inga Ozola joprojām spēlē uz tēva čella iesauktu par ‘Misteru Sunepu’, lai gan šis čells vairāk piemērots kamermūzikai. Interesanti, ka šobrīd Operas orķestrī Inga muzicē uz Oļega Barskova, arī kādreizējā LNO orķestra čellu grupas koncertmeistara atjaunotā čella.

Inga Ozola atceras:

„Man daži kolēģi ir teikuši, ka es sēžot tāpat kā tēvs, it kā slīpi uz vienu pusi. Mums abiem raksturīgi, ka vairāk paļaujamies mūzikas plūdumam, emocijām, nevis skrupolozi sekojam līdzi visām norādēm, visiem sīkajām detaļām. Emocionāla muzicēšana atbilst mūsu abu un arī opermūzikas būtībai. ”