Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 27. janvārim apskatāma izstāde "Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju", kas atskatās uz 100 gadiem kopš Latvijas dibināšanas, kad dizains pakāpeniski kļuva par patstāvīgu disciplīnu, atšķeļoties no mākslas, arhitektūras, amatniecības un rūpniecības. Šī ekspozīcija nav hronoloģisks stāsts par sasniegumiem simtgades griezumā – epizodes dizaina vēsturē tiek virknētas, meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu dizaineru darbībā.

Dizains tiecas būt laikmetīgs – dizaineru piedāvātās idejas bieži vien nāk kā atbilde kādai funkcionālai problēmai, vajadzībai vai patērnieciskai iekārei. Veiksmīgs dizaina risinājums ir neizbēgami saistīts ar konkrētā brīža tehnoloģijām un estētiskajiem priekšstatiem, tādējādi iemiesojot lietās sabiedrības vērtības un ikdienu.

"Atsperes" rīta intervijā tiekamies ar arhitektūras un dizaina kritiķi Kristīni Budži un dizaineru, stikla mākslinieku Arti Nīmani. Viņus izvaicā Gunda Vaivode no "Klasikas" un Ojārs Rubenis no Nacionālā teātra.

Kas un kāds īsti ir ikviena laikmeta dizaina dzinulis? "Ekonomika, tehnoloģijas, zinātne un arī radošums, kā to visu salikt kopā," uzskata Kristīne un piebilst: "Citreiz pieprasījums nāk pa priekšu, citreiz – piedāvājums."

"Man gan liekas, ka tas ir slinkums. Lai atvieglotu kaut ko, kas liekas grūti un sarežģīti," ar smaidu prāto Artis.

Cik daudz dizainā nosaka laikmeta uzstādījums? "Ļoti daudz!" iesaucas Kristīne Budže. "Svarīgas ir gan attiecības ar varu un politiku, gan ekonomiskās iespējas, arī tas, kas notiek citās jomās – tas viss atspoguļojas arī dizainā."

"Iespējas, kādas mums šobrīd piedāvā laikmets, ir milzīgas: kaut vai internets – esam īsti kosmopolīti! Mums ir iespēja strādāt visur – laukos, lielpilsētā, dažādās rūpnīcās," uzskata Artis. "Man kā dizaineram-radītājam tās ir milzīgas iespējas, un attiecīgi tas ir arī izaicinājums – visu laiku meklēt ko jaunu, apspēlēt esošās lietas, kustināt tās uz priekšu un gūt jaunu pieredzi pašam sev. Vara vienkārši ieliek kaut kādos rāmjos."

Kristīne Budže: "Vara var vai nu aizliegt, vai atļaut rīkoties. Latvijā varbūt mazāk, bet pasaulē politiski asais dizains ir ļoti aktuāls – saistībā ar Trampu ir pret vērstas kampaņas, gan bijušas arī par varu – piemēram, par Obamu bija slavens plakāts, kas izvērtās veselā vizuālās identitātes kompleksā, ko kampaņa paņēma arī kā oficiālo seju, tas ieguva pasaulē nozīmīgāko balvu. Tā ka attiecības ar varu ir diezgan aktuālas."

Artis Nīmanis, kura dizaina trauku izstāde "Saule un Mēness" līdz 26. decembrim aplūkojama Somijas Stikla muzejā, par ko viņam liels prieks un gandarījums, uz jautājumu, kā ideja nonāk pie dizainera, saka tā: "Viena lieta kustina otru."

Katram viņa traukam ir savs svars, sava dvēsele, sava krāsa. Nesen viņš ilgstošu eksperimentu rezultātā radījis pats savu unikālu pārklājuma tehnoloģiju: "Tas dod man lielu iespēju spēlēties – protams, ir pārklājumi, kas atnākuši izaicinājuma veidā. Kā amatniekam bija lieliska iespēja dabūt pārklājumu uz stikla – piecus gadus pamatīgi eksperimentējām... Tas ir spogulis, ar ko strādāju – tas ir viens no maniem vadmotīviem, ka itin viss – vide un mēs paši – tajā atspoguļojamies. Jā, stikls ir ne tikai mūžīgs, bet arī trausls."

Vaicāts, vai atklājumu jau patentējis, viņš atbild noraidoši. "Tas ir patīkami, ja tevi sāk kopēt – māksliniekam tas ir pats lieliskākais kompliments! Tas visu laiku liek rosīties tālāk."

Izstādē "Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju" eksponātu nav daudz – tā, šķiet, veidota pēc principa "mazāk ir vairāk". "Pats žanrs, sevišķi aplūkots simt gadu garumā, ir ļoti sarežģīts jautājums," stāsta Kristīne Budže.

Viņa arī atklāj, ka kopumā izstādes veidotāji izvēlējušies vairākas šķautnes, lai parādītu, kas ir dizains un ar ko tas 'nodarbojas'. Piemēram, tie ir latviskās identitātes meklējumi, kas spilgtāk izpaudās 20.-30. gados, dizains kā saziņa un informācija, dizains kā propaganda (dizainers palīdz varai, kļūstot par tās ruporu), arī dizaina loma mūsdienās (dizains kā patērētāju kultūras sastāvdaļa).

Lietišķais, amatnieciskais dizains ir ilgtstpējīgs – jebkurai no mums nepieciešamajām lietām, kas radītas un veidotas materiālā, ir iespēja dzīvot mūžīgi.