Režisora Pētera Pētersona trešā dzejas drāma "Mistērija par Cilvēku” veidota pēc  Vladimira Majakovska poēmām, lugas un citiem darbiem. Tās  pirmizrāde notika 1973. gada decembrī Jaunatnes teātrī. Lai arī iestudējumam bijis īss skatuves mūžs, tas ir nozīmīgs P. Pētersona turpinājums dzejas drāmas žanrā, jaunas formas meklējumi, savukārt skatītājus uzvedums iespaidojis ar spēcīgo intelektuālās enerģijas strāvojumu.

Pētera Pētersona radošajā dzīvē īpaša vieta ir poētiskajam teātrim. Viņa dzejas drāmas trešais inscenējums – "Mistērija par Cilvēku” – sekoja pēc Ziedoņa "Motocikla" Dailes teātrī un Čaka "Spēlē, Spēlmani!" Jaunatnes teātrī.

"Man ir radoša nepieciešamība tagad veidot šīs triloģijas trešo, noslēdzošo posmu tieši ar Vladimira Majakovska dzeju uz skatuves. Un ir labi, ka tas var notikt Jaunatnes teātrī, kur trupas viena daļa jau saskārusies ar Majakovski, teātrī, kur mīl dzeju, kur Majakovska teātra principiem var rasties radoša atsauce," teātra programmā raksta pats Pēteris Pētersons, kurš "Mistērijas par Cilvēku” iestudējumā izmantoja Majakovska poēmu "Cilvēks", "Mākonis biksēs", "Fleita – mugurkauls", lugas "Mistērija-bufs" fragmentus un vēl citus darbus.