Nav stāsta skumjāka ar mīlas metu
Kā stāsts par Romeo un par Džuljetu…

Šis skumjais stāsts iedvesmojis gadsimtiem ilgi, arī Latvijas teātros, un daudzas paaudzes tam līdzdzīvojušas, katru reizi saklausīdamas  un ieraudzīdamas aizvien citas nianses.

Nacionālajā teātrī 1984. gada 21. aprīlī pirmizrādi piedzīvoja režisora Mihaila Kublinska iestudējums ar Lāsmu Kugrēnu un Jāni Reini titullomās.

Izrādes skatuviskajam risinājumam, ko spoži atklāja arī Gunāra Zemgala scenogrāfija,  pozitīvas atsauksmes atrodam teātra vēsturē: "Uzveduma vizuālā celtne bija uzbūvēta stingri, ar drošu roku, labi pārvaldot skatuves telpu un tās iespējas." "M. Kublinskis šajā darbā  principiāli un konsekventi rādīja cilvēku ciešā kopsakarā ar apkārtējo sabiedrisko dzīvi un laikmetu." "Spilgti bija parādīts sabiedrības norieta periods. Tas bija neticības, cinisma un pozitīvu ideālu trūkuma laikmets, kas radīja arī dzimtu naidu – šo jauniešu traģēdijas ārējo cēloni. Bet dziļākais cēlonis, kā pārliecinoši bija uzsvēris režisors, bija tieši garīgā apsīkuma laikmets."

Izrādes ieceri un  tapšanu pārraidē atceras režisors Mihails Kublinskis un Džuljetas lomas atveidotāja Lāsma Kugrēna, bet Helēnas Romanovas attieksmi pret Aukles lomu glabā sens fonotēkas ieraksts.

Interesanti, ka Jānis Reinis Romeo lomā "ielēca" tikai trīs nedēļas pirms pirmizrādes, jo partnerība ar Leonīdu Grabovski Lāsmai neveidojās…