1959. gada 12. septembrī LNO pirmizrādi piedzīvo komponista Romualda Grīnblata un horeogrāfes Helēnas Tangijevas-Birznieces kopīgi veidotais balets "Rigonda". Diriģents ir Jānis Hunhens, scenogrāfs Edgars Vārdaunis, tērpu autore Biruta Goģe.

Dažus mēnešus pirms tam – 17. maijā – laikraksta "Padomju Jaunatne" korespondents Mintauts Ģeibaks raksta, ka Romualda Grīnblata galvā un uz opernama skatuves patlaban dzimst baleta "Dundurs" jaunākā māsa – balets, kuram iedvesmu jaunais komponists meklējis, Ļeņingradas Etnogrāfijas muzejā šķirstot materiālus par Polinēzijas salu kultūru.

Valodnieks Klāvs Siliņš savā personvārdu vārdnīcā pie šķirkļa 'Rigonda' atsaucas uz rakstnieka Viļa Lāča izgudroto teiksmainās salas vārdu romānā "Pazudusī dzimtene", un patiešām – baleta pamatā ir šis Viļa Lāča gardarbs, savukārt Rigondas vārda pamatā ir Rīgas vārds.

Pēc baleta pirmizrādes muzikoloģe Ligita Viduleja un komponists Marģeris Zariņš uzsver abu baleta radītāju spēju atteikties no liekām detaļām, runāt mūsdienīgā valodā un sasniegt vēl nebijušu oriģinalitāti Latvijas baleta kontekstā.

Uz skatuves patiešām bijusi eksotiska dienvidzemju sala un Edgara Vārdauņa scenogrāfija izdomas novitātē līdzinājusies Tangijevas-Birznieces spējai atteikties no klasiskā baleta kanoniem. Romualds Grīnblats tobrīd ir padomju Latvijas progresīvo spēku pozitīvais tēls un tiek sumināts kā daudzsološs skatuves darbu komponists

Balets "Rigonda" savulaik ir stipri populārs. Vienu no Imantas ielām nosauc par Rigondas gatvi. Rigondas vārdu dod jaundzimušām meitenēm; starp citu, patlaban Latvijā dzīvo 122 Rigondas, un viņas svin vārdadienu 22. februārī.

Par "Rigondu nosauc firmas "VEF Radiotehnika RRR" akustiskās sistēmas un apvienības "Radiotehnika" radiolas un firmas veikalu. Par "Rigondu" nosauc arī fabrikas "Laima" šokolādi, ko ražo vēl mūslaikos. Šokolādes iepakojuma dizaina autors ir Gunārs Kirke, tiesa, oriģināls ir maķenīt elegantāks, nekā mūsdienu drusku grozītā versija.

Baleta veidotāji saņem LPSR Valsts prēmiju, un tas ir augsts apbalvojums. 1960. gadā baletu "Rigonda" iestudē Tallinā un Viļņā. Paiet laiks. Tad četras dejas no baleta "Rigonda" izskan 2009. gada "Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā" – LNOB orķestri diriģē Ainārs Rubiķis. Stāsts no mūslaiku viedokļa tā ne visai, bet mūzika lieliska. Vai "Rigonda" ir atdzīvināma manta, to rādīs laiks.

Raidījumā piedalās mākslas zinātniece Anita Vanaga un kādreizējie dejotāji Inta Karule un Haralds Ritenbergs.