1944. gada 15. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā pirmo reizi izskan Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte "Dievs, Tava zeme deg!"

Satricinoši dramatiskais mākslas darbs dzimst ļoti sarežģītā laikā - Latvija ir hitleriešu okupācijā, bet no austrumiem jau draudīgi tuvojas sarkanarmija.

Rosinātājs kantātes tapšanai ir Kuldīgas luterāņu draudzes prāvests Oskars Sakārnis, kurš 1943. gada pavasarī izsludina literāri muzikālu konkursu par tēmu "Latvju lūgšana Dievam".

Uzvarētāji 47 darbu konkurencē ir divi Andreja Eglīša darbi, kuri, apvienoti vienā, kļūst par pamatu jaundarbam diviem solistiem, korim un ērģelēm. Darba pirmatskaņojums uzticēts Marisam Vētram un Ādolfam Kaktiņam, Reitera korim un diriģentam Teodoram Reiteram. Ērģeļu partiju gatavo Alfrēds Kalniņš, tomēr 15. marta rīts nes izmaiņas iecerētajā... Par to stāsta komponistes māsas mazmeita Daina Pormale: "Tas bija dramatisks brīdis... Jo Lūcija Garūta nebija ērģelniece! Bet pirmatskaņojuma rītā, kad svinīgā noskaņā ieturējām brokastis, pacilāti gaidot vakaru, mājās atskanēja zvans - Kalniņš esot saslimis. Mammas māsas vīrs,  kurš bija mūziķis, saka - mēs ejam. Aizgāja, un vakarā atskaņoja."

Pirmatskaņojumā klausītāju vidū, tolaik 13 gadu vecs, ir Latvijas Nacionālās operas ģildes Ņujorkā dibinātājs Indulis Lācis, kura tēvs bija Reitera kora mākslinieks: "Atceros, bija skaista pavasara diena, saulīte spīdēja, un, kaut koncerts bija piecos pēcpusdienā, pie baznīcas ieejas bija liela ļaužu drūzma, visi nemaz netika iekšā. Kad atskaņoja kantāti, ļaudis uzmanīgi klausījās - ļoti drūma, nopietna sajūta visiem bija, it sevišķi, kad Mariss Vētra un Ādolfs Kaktiņš dziedāja savas daļas. Bet, kad nonāca pie kora a cappella  lūgšanas "Mūsu Tēvs debesīs", koristiem bija grūti nodziedāt, bet klausītājiem - grūti noklausīties bez asarām acīs..."

JVLMA docētājs Juris Griņevičs: "Unikāls darbs, kurā aktuālais apvienots ar pārlaicīgo, mūžīgo. Darbs, kas uzreiz iemantoja milzīgu atzinību visplašākajās tautas masās. Pēc pirmatskaņojuma sekoja daudzi atskaņojumi ne tikai Rīgā - sarkanajai armijai virzoties uz rietumiem, arī atskaņojumi tika pārvietoti šajā virzienā un turpinājās arī 1945. gadā Kurzemē. Saturs bija tik aktuāls, turklāt iemiesots mākslinieciski ļoti spilgti, pie tam visai vienkāršā, pat nesagatavotam klausītājam saprotamā izteiksmē."

Dzirdam arī skaņu ierakstu, kas iemūžināts darba pirmatskaņojuma brīdi, kad trauslā Lūcija Garūta, asistējot komponista Ādolfa Ābeles kundzei, ērģelniecei Otīlijai Ābelei, ar vīrišķīgu spēku spēlē ērģeles un dzied Reitera koris.

Sākoties padomju laikiem šim ierakstam, kā daudziem citiem no radiofona arhīviem, vajadzēja tapt iznīcinātam, jo kantāte tika aizliegta un to nedrīkstēja pat pieminēt, kur nu atskaņot. Tomēr šis bija brīnumains izņēmums. Uzklausām valodnieka Jāņa Kušķa atmiņas: "Daudzkārt viesojos pie Lūcijas Garūtas, un kādā reizē viņa čukstus - drošs paliek drošs! - atnesa un parādīja, ka viņai gabājas šī lente. Tā bija balta, bieza, runājām - varbūt vajadzētu to nokopēt. Bet Radiofonā vairs nebija veco magnetofonu, kādus izmanoja 40. gados, un tā arī nepārkopējām. Taču izrādījās, ka kopija tomēr bijusi, ko kāds izvedis uz ārzemēm, jo 1982. gadā ārzemēs tika izdota skaņuplate ar Raiņa un Aspazijas fonda gādību."

Kā lasām 80. gadu trimdas presē, kantātes ieraksts atrasts Vācijas radiofona skaņu arhīvā, to restaurējis komponists Longins Apkalns, un 1982. gada 8. maijā Stokholmā viņa pirmo reizi trimdā kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" izskan pilnībā arī uz koncertskatuves. Juris Griņevičs zina teikt, ka pateicību par ieraksta glābšanu esam parādā arī leģendārajam skaņu režisoram Aleksandram Grīvam.

Vācijā pirmoreiz kantāti diriģenta Marka Opeskina vadībā 1987. gadā atskaņo latviešu kamerkoris "Dūdas", bet gadu vēlāk tās atdzimšana notiek arī dzimtenē, reizē ar Trešās atmodas vēsmām, un šo misiju veic diriģents Imants Kokars un viņa kamerkoris "Ave Sol". Valsts akadēmiskais koris Latvija Imanta Cepīša vadībā to dzied Rīgas Domā 1992. gada 14. jūnijā un ievadvārdus tad saka dzejnieks Andrejs Eglītis, kurš pēc 48 gadiem trimdas gadiem pirmo reizi ciemojas Latvijā. Pēc kantātes pirmatskaņojuma 55 gadu atcerei veltītā sarīkojuma Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā 1999. gada martā Andrejs Eglītis salīdzina pārdzīvoto 1944. gadā un šajā reizē:

"Toreiz pie durvīm bija karapulks - gar Ģertrūdes baznīcu pa Brīvības ielu gāja vācu tanki. Visa tauta bija satraukta, jo zināja - kaut kas mainīsies. Tagad, kad klausījos, apkārt bija miers, klusums. Telpa pārpildīta tāpat, bet es vairs nesajutu to, ko toreiz, kad rakstīju - visi jutām, ka nebūs labi, ka tautai draud milzu briesmas. Tāpēc šodien tā mūzika vairs neieiet manā dvēselē tik dziļi kā tad, kad bija paredzams karš..."

Andrejs Eglītis

Andreja Eglīša teksts tulkots zviedru, angļu, vācu, dāņu, norvēģu, somu, itāliešu, spāņu, portugāļu, japāņu un citās valodās, kantātes ieskaņojumi izdoti gan skaņuplatēs, gan arī CD formātā, bet 2012. gadā Musica Baltica izdod darba jauno redakciju, kurā apvienoti visus pieejamos avotus – gan Garūtas rokraksti, gan kantātes izdevums 80.gados Stokholmā. Šajā astoņu gadu pētniecībā piedalījās arī profesore Ilma Grauzdiņa: "Pirmā frāze tevi paņem uzreiz. Un tad folkloras dziļums - latviešu dvēselītes izpratne. Lūgšana. Tieši daudzplānu emocionalitāte ir tas, kas šajā mūzikā uzrunā katru."

Noslēguma rezumējums - diriģentam Jurim Kļaviņam. "Šis darbs paliks uz mūžu mūžiem - to uztvērusi arī plašā pasaule. Tas ir kas ļoti liels."