1971. gada 8. septembrī mediji ziņoja, ka Kenedija mākslu centrs Vašingtonā atklāts ar Morisa Peresa diriģēto Leonarda Bernsteina Mesu.

Divus gadus vēlāk Vīnē notika mesas Eiropas pirmatskaņojums, bet 2007.tā gada 25.tajā augustā šis vērienīgais uzvedums dziedātājiem, spēlētājiem un dejotājiem pirmo reizi izskanēja arī Latvijā. 10. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, īstenojot ilgāku laiku briedušu ieceri, Dailes teātrī atskaņojums notika diriģenta Māra Sirmā vadībā.

Līdzās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķiem "Mesas" atskaņojumā piedalījās arī Kārļa Lāča instrumentālā grupa, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", jauniešu kora "Kamēr..." un Rīgas Doma zēnu kora dziedātāji, kā arī solisti no akadēmiskās, džeza un popmūzikas vides: Intars Busulis, Kristīne Gailīte, Aija Vītoliņa, Ilona Bagele, Jānis Aišpurs, Andris Ērglis un Jānis Apeinis. Bet galvenās - mācītāja lomas atveidotājs bija Brodvejas mūziklu profesionālis Duglass Vebsters, kuru pats Bernsteins atzinis par vienu no labākajiem savas mūzikas interpretiem.

Vebsters gan saka, ka sastapis komponistu vien pāris reižu mūžā un pie Bernsteina mesas nonācis nejauši: "Tas bija 1981.majā gadā, kad tika atzīmēta Kenedija centra desmitgade Vašingtonā un Bernsteins vēlējās no jauna uzvest mesu, ar kuru savulaik Kenedija mākslu centrs tika atklāts.

Man bija 18 gadi, es biju koledžas students, gāju uz noklausīšanos un mani tiešām apstiprināja lomai.

Tolaik Indianas universitātē bija gan orķestri, gan džeza apmācība, taču nebija dziedātāju, kas varētu dziedāt gan operu, gan džezu, gan rokenrolu. Apmācība bija tikai klasiskajā dziedāšanā, tādēļ Mesas uzveduma rīkotāji mīļi pateicās par dalību un devās uz Ņujorku, lai nolīgtu profesionālus māksliniekus.

Septiņus gadus vēlāk savā 70 gadu jubilejā Bernsteins vēlreiz gribēja uzvest mesu, šoreiz Tenglvudā. Tolaik es studēju Kanādā, man piezvanīja draugs un teica: Brauc atpakaļ, Bernsteins atkal grib iestudēt Mesu.

Iemācījos visu mācītāja lomu, devos uz noklausīšanos un iekļuvu sešu šīs lomas kandidātu vidū. Mums jautāja, vai mēs būtu ar mieru dziedāt arī kādu citu lomu un pirmie divi pretendenti atbildēja, ka dziedās jebko, lai tikai piedalītos mesas atskaņojumā. Es biju trešais un teicu, ka nē. Bija grūti pateikt: visu vai neko (gluži kā pokerā), taču mesa man bija svarīga un es zināju, ka mācītāja lomā man kā māksliniekam būs, ko teikt.   

Mesa ir tipiski amerikāniska: teatrāla, apjomīga, skaļa un parasti ļoti dārga.

Bet es ceru, ka tā sevī nes to tīro ticību, to vienkāršo garu, kas ir pirms pasaules komercializēšanās, pirms Holivudas."

Bernsteina Mesa ir ļoti spēcīgs darbs, kas radīts Vjetnamas kara laikā, Veltīts nošautā ASV prezidenta un komponista tuva drauga Džona Kenedija piemiņai un vēsta par likteni, sabiedrību un ticību, par valdības un ikviena cilvēka pienākumu. Kā stāsta Duglass Vebsters - pareizo atbilžu nav - Pienāk brīdis, kad priesteris netic pats sev. Prezidents Ričards Niksons šī opusa dēļ pat neatnāca uz Kenedija centra atklāšanu, bet Bernsteina Mesu izmeklēja FIB un latīņu tekstā saskatīja slēptu pretvalstiskumu. Vieni par Mesu sajūsmā raudāja, bet citi niknumā atstāja zāli. "Tas ir mans mākslinieka uzdevums - neatstāt vienaldzīgu, satricināt," uzskata Duglass Vebsters. Viņaprāt, "mākslai ir spēcīga balss, tā nav tikai vienkārši izklaide".

Vēl raidījumā uzklausām diriģentu Māri Sirmo, dziedātāju Intaru Busuli, režisori Suzannu Cirjuku, horeogrāfi Aleksandru Tihomirovu un mūziklu komponistu un tekstu autoru Stīvenu Švarcu.