LSM ziņās: Jauns laikmets Baltajā namā. Verdi «Nabuko» pirmizrādē ovācijas ilgst pusstundu

1996. gada 29. decembrī Latvijas Nacionālās operas vēsturē pirmuzvedumu piedzīvoja Džuzepes Verdi "Nabuko". Ja Verdi šis darbs 1842. gadā ievadīja viņa kā komponista slavas ēru, tad mūsu operai - cēla mākslinieciskā līmeņa standartu un vēra ceļu uz starptautiskiem panākumiem.

Ideja par iestudējumu Latvijā bija pulsējusi jau sen, taču, kā uzskata režisors Guntis Gailītis, beidzot bija izveidojusies labvēlīga situācija. Tobrīd operā sāka strādāt jauna vadības komanda, kuru ap sevi pulcēja Andrejs Žagars.

Kā to atceras Arturs Maskats, tā nebaidījās lēkt aukstā ūdenī, kopā ar jauno muzikālo vadītāju Gintaru Rinkeviču.

"Nabuko" sižets nāk no Vecās derības par Babilonijas valdnieka centieniem pakļaut jūdu tautu, taču uzveduma režisors kopā ar scenogrāfu Andri Freibergu un kostīmu mākslinieci Kristīni Pasternaku (askētiski, tajā pašā laikā iespaidīgi) to risināja caur laika prizmu, pa kuru ejot, dažādos līmeņos tiek meklēts cilvēka dzīves centrs. Arturs Maskats uzskata, ka bez šī spēcīgā konceptuālā un skatuviskā ietērpa nebūtu tādas rezonanses.

Izrādes vokāli māksliniecisko spožumu garantēja gan operas koris, gan Baltijas valstu pasaules klases dziedoņi.

Pirmkārt, Samsons Izjumovs titullomā, kad daudzi kolēģi un mūzikas kritiķi viņu pēkšņi ieraudzīja jaunā gaismā – iekšēji atbrīvotu un pārliecinātu par savu spēku.

Vienā no grūtākajām dramatiskā soprāna partijām pasaules operliteratūrā sevi spoži apliecināja lietuviešu viešņa Irena Milkevičute. Abigailas lomā viņas balss brīvi plūda triju oktāvu apjomā, ik reģistrā iegaismodama jaunas krāsas un satriecot ar savu kroņa numuru - hipnotizējošām piano augšām.

Turpat blakus iemirdzējās arī Kristīnes Zadovskas siltais mecosoprāns Fenēnas lomā, kuras lūgšana IV cēlienā kļuva par vienu no izrādes emocionālajām, klusajām kulminācijām.

Jūdu priestera Zakarija lomā jāatzīmē divi dziedātāji- Egils Siliņš, kurš pirmo reizi pēc Vīnes Valsts operā iegūtās pieredzes, parādījās uz LNO skatuves, un Nikolajs Goršeņins, kuram šī loma kļuva par virsotni viņa radošajā mūžā. Apbrīnojamā vokālā, emocionālā un skatuviskā formā tolaik 66-šu gadu vecumā bija arī Kārlis Zariņš Ismaila lomā.

Pēc operas "Nabuko" pirmizrādes 1996. gada 29. decembrī publika cēlusies kājās un ovācijas ilgušas pusstundu. Tāpēc nav brīnums, ka šis iestudējums atjauninātā izskatā joprojām atrodas repertuārā.