2002. gads. Valmieras Drāmas teātrī Rūdolfa Blaumaņa lugu "Pazudušais dēls" iestudē Māra Ķimele.

Tajā kopā ar teātra pieredzējušajiem aktieriem – Aigaru Vilimu (Roplainis), Inesi Ramuti (Roplainiete), Agri Māsēnu (Mikus tēvs), Janusu Johansonu (Iņķis) un Leldi Kalēju (Aža) – piedalās topošie aktieri: Kaspars Zvīgulis (Krustiņš), Brigita Pauzere (Ilze), Ojārs Ritovs (Mikus), Kristīne Nevarauska (Matilde), Andrejs Āboltiņš, Artuss Kaimiņš, Māris Bezmers un Līva Krūmiņa.

Izrāde, kurai scenogrāfiju veidoja Ieva Kauliņa un kurā skan Arvo Perta mūzika, ļoti tieši un emocionāli uzrunāja gan skatītājus, gan „Spēlmaņu nakts” žūriju. Tā tika izvirzīta balvai nominācijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde”, „Labākais latviešu literatūras iestudējums” un Kaspars Zvīgulis – nominācijā „Spilgtākā debija”. „Spēlmaņu nakts” balvu „Labākā režija” saņēma Māra Ķimele, „Labākais aktieris” – Aigars Vilims, „Labākā aktrise otrā plāna lomā” – Inese Ramute. Visi trīs mākslinieki šo atzinību saņēma arī par darbu Ingas Ābeles lugas „Tumšie brieži” iestudējumā.

Raidījumā izrādes „Pazudušais dēls” tapšanu atceras Māra Ķimele, Inese Ramute un teātra zinātniece Ieva Struka (Zole). Grāmatas „Latvijas teātris. 20.gs.90.gadi un gadsimtu mija” nodaļā, kas veltīta Valmieras Drāmas teātrim, viņa raksta: „2002.gada pavasarī Valmieras teātrī notiek 2.Rūdolfa Blaumaņa Teātra mākslas festivāls. Lai Blaumanis nebūtu tikai pieredzējušu un padzīvojuši cilvēku intereses objekts, Valmieras teātris lūdz Māru Ķimeli strādāt ar Kultūras akadēmijas 3.kursa studentiem jeb tā saukto Valmieras kursu. Ķimele piekrīt un nosauc „Pazudušo dēlu”. Izrādi paredzēts iestudēt divos sastāvos – festivāla laikā izlaižot pirmizrādi, kur pieaugušo lomas spēlē „pieaugušie”, tas ir, Valmieras teātra aktieri, pēc tam – kursa studenti. „Pēc tam” paliek neīstenots, bet ne laika trūkuma dēļ, kā daždien gadās. Neparasti īsā laikā sagatavotā izrāde festivālā ne tikai piedzimst par saliedēta ansambļa izrādi, bet ir tik spilgts un pārliecinošs, turklāt šodienīgs Blaumaņa lugas lasījums, ka iegūst festivāla galveno balvu un kļūst par teātra repertuāra izrādi līdz pat Mikus un Ilzes lomas tēlotāju Ojāra Ritova un Brigitas Pauzeres traģiskajai nāvei gadu vēlāk, tieši pēc šīs izrādes dodoties atceļā uz Rīgu…”