1954. gada 1. maijā toreizējā Rīgas Muzikālās komēdijas teātrī pirmo reizi priekškars vērās Arvīda Žilinska pirmajam skatuves darbam, muzikālajai komēdijai "Zilo ezeru zemē".

1953. gada pavasarī laikrakstam "Cīņa" Arvīds Žilinskis pauž šādus vārdus: "Tuvu pie skaistā, ūdeņiem bagātā Drisvjatu ezera, kur saplūst triju padomju republiku - Baltkrievijas, Latvijas un Lietuvas robežas, tuvojas nobeigumam elektriskās spēkstacijas būve – padomju tautu dziļas draudzības un brālības lieciniece. To ceļ divpadsmit kolhozi.

Drīz jaunā spēkstacija, kas nosaukta par "Tautu draudzību", aizvadīs elektrisko strāvu trijos virzienos. Šās ievērojamās spēkstacijas celšana iedvesmoja mani un Elīnu Zālīti rakstīt pirmo latviešu padomju muzikālo komēdiju…

Ar tādu pašu prieku un neatlaidību, kādu redzējām ceļam jauno spēkstaciju, gribam strādāt pie muzikālās komēdijas izveidošanas, parādot skatuves tēlos padomju tautu dziļo draudzību, padomju cilvēku pašaizliedzīgo darbu – tautu labklājībai un mieram."

"Zilo ezeru zemē" piedzīvoja 350 izrādes, jo stāstīja par vienkāršiem ļaudīm, Žilinskis nebija vairījies no lirisma pārmērības, skaistām, viegli uztveramām meldijām - mūzikas demokrātisms tai tuvināja visplašāko aprindu cilvēkus. Vēlāk "Zilo ezeru zemē" – arī ar panākumiem- tika iestudēta Ukrainā un Igaunijā.

Un te šāda replika- melodijai Mana dzimtene jaukā Elīna Zālīte oriģinālā bija rakstījusi dzimtene jaukā, sentēvu zeme. Vārds padomju tika iesprausts, lai nogludinātu darba ceļu uz iestudējumu.

Pārraidē par šo opusu pārdomās dalās diriģenti, kuri ar muzikālo teātri allaž bijuši ciešās attiecībās - Jānis Kaijaks un Guntars Bernāts.